ASV valdības aģentūra, kas pazīstama kā Helsinku komisija, noturēja sēdi Gdaņskā, lai izvērtētu drošības situāciju Baltijas jūras reģionā. Tā ir pirmā reize, kad Eiropas Drošības un sadarbības komisija notur savu sēdi ārpus ASV, un tas noticis, lai “uzsvērtu Amerikas apņēmību uzturēt drošību Baltijas jūras reģionā”, teikts paziņojumā, kas publicēts komisijas tīmekļa vietnē. Līdz ar ASV un Polijas amatpersonām sēdē piedalījās arī Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas pārstāvji, kas pārrunāja NATO atturēšanas spēku efektivitāti un iespējamos apdraudējumus Baltijas jūras reģionā.
Pēc trīs dienas ilgušajām mokošajām sarunām Eiropas Savienības dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par bloka augstāko amatu sadali. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks paziņojis, ka dalībvalstu līderi uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju. Tusks piebildis, ka viņa paša pēctecis būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus.
Vācijas aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas kandidatūra Eiropas Komisijas prezidenta amatam ir laba izvēle, kas stiprinās Eiropu, tā Eiropadomē panākto vienošanos Eiropas Komisijas prezidenta amatam virzīt Leienu komentēja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Pēc ES līderu samita premjers telefonintervijā uzsvēra, ka Leiena stingri iestājas “par Baltijas valstu suverenitāti, aizsardzību, par sadarbību ar NATO un transatlantisko sadarbību, kas ir vitāli svarīgi mūsu valsts drošībai”.
Šodien notiks jaunievēlētā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanas. Tas, kurš ieņems Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amatu, parasti ir atkarīgs no kopīgās vienošanās par citiem Eiropas Savienības augstajiem amatiem. Tāpat šodien plānots ievēlēt Eiropas Parlamenta 14 priekšsēdētāja vietniekus, kuri palīdz priekšsēdētājam pildīt viņa pienākumus, piemēram, vadīt plenārsēdes vai pārstāvēt parlamentu attiecībās ar citām institūcijām.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits dosies vizītē uz Lietuvu. Šodien Viļņā paredzēts apmeklēt Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumu, lai iepazītos ar uzņēmuma restrukturizācijas un korporatīvās pārvaldības principiem. Vēlāk Linkaitam paredzēta divpusēja tikšanās ar Lietuvas transporta un sakaru ministru Masjuli.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien dosies uz Briseli, lai veicinātu savstarpējo sadarbību starp Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameras apvienības biedriem. Vizītes mērķis, kura turpināsies arī rīt, ir veicināt savstarpējo komunikāciju un Eiropas Savienības fondu atbalstītu projektu ieviešanu, organizējot diskusijas un prezentācijas pasākumā “Savienojot Eiropas kameras”.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece šodien uzrunās klātesošos komunistiskā terora upuru piemiņas vietas atklāšanas pasākumā Rīgas Centrālcietumā. Piemiņas vieta tiks veltīta tiem 99 komunistiskā terora upuriem, Latvijas iedzīvotājiem, kurus 1941.gadā prettiesiski nošāva un apraka Rīgas Centrālcietuma pagalmā. Pasākumā piedalīties aicināti arī bojāgājušo piederīgie, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Tieslietu ministrijas un Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji.
Savukārt rīt Gogoļa ielā notiks Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltīts piemiņas brīdis, kuru rīko Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome. Piemiņas ceremonijā piedalīsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, citas valsts amatpersonas un ārvalstu diplomāti.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Kanādā piedaloties Ukrainas reformu konferencē, paudis Latvijas atbalstu Ukrainas valdībai un pilsoniskajai sabiedrībai. Tāpat amatpersona paudusi gandarījumu, ka Ukrainas prezidenta vēlēšanas notikušas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un izteicis cerību, ka arī gaidāmajās Ukrainas parlamenta vēlēšanās tiks ievēroti starptautiski pieņemtie demokrātisku vēlēšanu standarti.
Valsts kontrole revīzijā par cilvēkresursu pieejamību veselības aprūpes nozarē secināja, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā. Valsts kontroles Revīzijas departamenta direktore Inga Vārava Latvijas Radio pastāstīja, ka ārstniecības personāla izvietojums nav optimāls. Ārsti koncentrējas Rīgā, bet reģionos pieaug speciālistu trūkums visās specialitātēs.
Partijas “Gods kalpot Rīgai” Rīgas mēra amata kandidāts Oļegs Burovs šodien iecerējis tikties ar galvaspilsētas domes “Neatkarīgo deputāti frakciju”, kurā apvienojušies četri iepriekš no “Saskaņas” izslēgtie deputāti. “Neatkarīgo deputātu frakcija” pagaidām nav publiski paudusi viedokli par Burova kandidatūru mēra amatam, bet izteikusi gatavību tikties gan ar Burovu, gan citiem Rīgas mēra amata kandidātiem, ja tādi tiks izvirzīti.
Plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanai nepieciešami vismaz 6,76 miljoni eiro, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvā ziņojuma. Kā problēma atzīmēts fakts, ka pašreizējā Plūdu riska informācijas sistēma par Gaujas, Ventas un Lielupes baseiniem satur informāciju tikai no valsts monitoringa programmā iekļautajām novērojumu stacijām, kas neaptver visas Latvijas upes un līdz ar to nevar pilnvērtīgi informēt par patieso hidroloģisko situāciju jebkurā teritorijā.
Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda, kuras kandidatūra izvirzīta Eiropas Centrālās bankas prezidenta amatam, paziņojusi, ka uz laiku pārtrauc pildīt fonda izpilddirektores pienākumus. Lagarda ir Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore kopš 2011.gada.
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, tiekoties ar Ukrainas jauno prezidentu Volodimiru Zelenski, solīja Kanādas atbalstu Ukrainai. Trudo arī pauda vilšanos, ka Krievijai pagājušajā nedēļā atjaunotas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kas tai tika atņemtas 2014.gadā pēc Krimas aneksijas. Balsstiesību atjaunošana notikusi par spīti tam, ka Krievija nav atbrīvojusi pagājušā gada novembrī Kerčas šaurumā sagūstītos Ukrainas kara jūrniekus un nav atdevusi Ukrainai sagrābtos karakuģus, norādīja Kanādas valdības vadītājs.
Francijas parlaments pieņēma lielā mērā simbolisku aizliegumu vecākiem pērt savus bērnus. Pēršanu nosodījusi Apvienoto Nāciju Organizācija, bet Francijā tā joprojām ir ierasta prakse daudzās ģimenēs. Galīgajā balsojumā Francijas parlamenta augšpalātā atbalsts pēršanas aizliegumam bija vienbalsīgs. Tādējādi Francija kļūs par 55.valsti pasaulē, kur aizliegts bērnu miesassods.
Dzelzceļa infrastruktūras remontdarbu dēļ šodien un piektdien tiks daļēji ierobežota vilcienu kustība posmā Ķemeri-Tukums 2. Lai remontdarbu laikā ikviens varētu nokļūt savā galamērķī, posmā starp Ķemeriem un Tukumu tiks organizēta ar vilcienu kursēšanas grafiku saskaņota autobusu satiksme.
No šodienas līdz 8.jūlijam tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Pulkveža Brieža un Hanzas ielas krustojumā. Ierobežojumi tiks ieviesti saistībā ar asfalta seguma atjaunošanas darbiem.
Avots: LETA