Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apveicis jaunievēlēto Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, paužot cerību par tuvu divpusējo attiecību uzturēšanu arī turpmāk. Vējonis mikroblogošanas vietnē “Twitter” uzsvēris nepieciešamību turpināt reģionālo kooperāciju starp abām valstīm. Kā ziņots, Lietuvā vakar notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis ekonomists Nausēda, kurš bija neatkarīgais kandidāts, liecina centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien Vīnē tiksies ar Austrijas prezidentu Aleksandru van der Bellenu. Abu augsto amatpersonu tikšanās notiks Vējoņa vizītes Austrijā laikā. Dienas turpinājumā Vējonis Latvijas vēstniecībā Vīnē tiksies ar tautiešiem un Latvijas goda konsuliem Austrijā. Savukārt dienas noslēgumā prezidents piedalīsies Austrijas Federālā kanclera Sebastiana Kurca rīkotajās vakariņās. Kā ziņots, Vējoņa oficiālā vizīte Austrijā sākās vakar un turpināsies līdz rītdienai.

Šodien Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica Beļģijas galvaspilsētā Briselē piedalīsies Eiropas Savienības Ārlietu padomes kopējās tirdzniecības politikas jautājumos sanāksmē. Sanāksmē plānotas diskusijas par Pasaules Tirdzniecības organizācijas modernizācijas procesu, kā veicināšanā aktīvi ir iesaistījusies arī Eiropas Savienība, sniedzot priekšlikumus visaptverošai Pasaules Tirdzniecības organizācijas  darbības uzlabošanai.

Latvijas Eiropas Savienības komisāra amata pretendenta izraudzīšanās ir premjera kompetencē, intervijā “Rīta panorāmā” sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, vaicāts, kā vērtē savas izredzes turpināt ieņemt komisāra amatu. Dombrovkis savas izredzes plašāk nekomentēja, vien piebilda, ka premjers Krišjānis Kariņš solījis šim jautājumam “ķerties klāt”. Jau vēstīts, ka valdību veidojošās partijas šodien pārrunās jautājumu par Latvijas Eiropas Savienības  komisāra izraudzīšanos.

Traucējumi tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā sniedza labu pieredzi un mudināja cilvēkus vairāk uzzināt par vēlēšanu procesu, žurnālistiem atzina Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa.  Vērtējot to, vai nesaņemtie paziņojumi par Eiropas Parlamenta  vēlēšanu iecirkni ietekmēja vēlētāju aktivitāti, Bērziņa norādīja, ka, iespējams, tas pat radījis pozitīvus augļus, jo cilvēki vairāk uzzināja par Eiropas Parlamenta  vēlēšanu procesu.

Eiropas Komisijas prezidenta amatam būs jāmeklē kompromisa kandidāts, iespējams, izskatot arī kādus vēl oficiāli neizvirzītus pretendentus, prognozē saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Eiropas Parlamentā atkārtoti ievēlētais Roberts Zīle. Kā viens no iespējamajiem kandidātiem varētu būt “Brexit” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē, kurš iepriekš pārstāvēja Eiropas Tautas partijas politisko grupu un pašlaik ir pietuvināts arī Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kura partijas pārstāvji būs starp EP liberāļiem, norādīja Zīle.

Valdību veidojošās partijas šodien pārrunās jautājumu par Latvijas Eiropas Savienības komisāra izraudzīšanos. “Jaunās Vienotības” labie rezultāti Eiropas Parlamenta  vēlēšanās nāk par labu Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska  iespējām turpināt ieņemt komisāra amatu, uzskata aģentūras LETA aptaujātie “Jaunās Vienotības” politiķi Arvils Ašeradens un Ainars Latkovskis.

Eiropas Parlamenta  vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu – 26,24% – saņēmusi “Jaunā Vienotība”, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas “Saskaņa”, par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – 16,4% vēlētāju. Apvienību “Attīstībai/Par!” atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju “Latvijas Krievu savienība” – 6,24% balsstiesīgo. Attiecīgi JV, “Saskaņa” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK iegūst pa diviem mandātiem Eiropas Parlamentā, bet pārējie pa vienam.

Līdz ar to Eiropas Parlamentā ir ievēlēts Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Nils Ušakovs, Andris Ameriks, Roberts Zīle, Dace Melbārde, Ivars Ijabs un Tatjana Ždanoka. Centrālās vēlēšanu komisijas informācija liecina, ka Eiropas Parlamenta  vēlēšanās piedalījās 33,6% balsstiesīgo.

Jaunajā Eiropas Parlamenta  sasaukumā nepārvēlētie deputāti varēs saņemt pabalstu mēnešalgas apmērā par katru institūcijā nostrādāto gadu. Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu Eiropas Parlamenta   deputāta mēnešalga no 2018.gada jūlija pirms nodokļu nomaksas ir 8757,70 eiro. Šī alga tiek maksāta no Eiropas Parlamenta   budžeta.

Zaļo un zemnieku savienībai  līdz mandātam Eiropas Parlamentā ir pietrūkušas aptuveni 610 balsis, liecina aģentūras LETA aprēķini. ZZS vēlēšanās saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, tomēr tas neļāva partijai tikt pie Eiropas Parlamenta deputātu mandātiem. Par partiju nobalsoja 25 252 vēlētāji.

Lielbritānijas Tirdzniecības kamera Latvijā no šodienas līdz 29.maijam pulcēs britu kultūras, biznesa, izglītības, tieslietu un citu jomu profesionāļus un interesentus Britu biznesa dienu pasākumos. Organizētāji piedāvās apmeklēt semināru par Anglijas tiesībām, izglītības konferenci, kā arī kulinārās mākslas demonstrācijas un izzināt britu labo praksi un pieredzi.

No šodienas līdz 7.jūnijam Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija organizē kadetu mācības, kuru laikā notiks audzēkņu pārvietošanās Rīgas pilsētas un blakus esošo novadu teritorijās. Mācības notiek ar mērķi topošajiem virsniekiem nodrošināt daudzveidīgu un reāliem apstākļiem pietuvinātu apmācību. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija atvainojas par sagādātajām neērtībām un lūdz iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām mācībām, kā arī neiesaistīties mācību norisē.

Avots: LETA