Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Ir pamats uzskatīt, ka Lielbritānijas un Eiropas Komisijas šodien panāktā vienošanās par “Breksit” nosacījumiem atbilst Latvijas deklarētajām pamatinteresēm , norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs . Šīs vienošanās ietvaros ir ņemtas vērā arī Latvijas specifiskās intereses, kas saistītas ar Latvijas valstspiederīgo tiesībām un finanšu jautājumu, kas ir vērtējams pozitīvi, skaidroja Rinkēvičs.

Ministru prezidents Māris Kučinskis  saņēmis ielūgumu piedalīties nākamā gada janvārī Davosā notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā, kurā  piedalīties aicināta arī  finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola . Piebilstams, ka iepriekšējos  gados Latvijas amatpersonas nav tikušais uzaicinātas piedalīties ietkmīgajā forumā.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi kļūt par Ziemeļeiropas inovācijas aktivitāšu “magnētu”, šodien Tokijā, atklājot  biznesa forumu, sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis . Uzrunājot Japānas uzņēmējus, Kučinskis iepazīstināja ar Latvijā īstenoto nodokļu reformu, izveidojot speciālu režīmu jaunuzņēmumiem un tehnoloģiski ietilpīgiem uzņēmumiem, kā arī īstenoto darbu ar veselības un izglītības reformām. 2017.gadā OECD ir atzinusi Latviju par valsti, kas visefektīvāk veikusi strukturālās reformas.

Eiropas Komisijas  mērķis vienkāršot Eiropas Savienības  Kopējo lauksaimniecības politiku ir apsveicams, komentējot EK izplatīto paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Zemkopības ministrs arī atgādināja, ka Latvijai joprojām  svarīgākais jautājums ir tiešo maksājumu izlīdzināšana un tāda finansējuma nodrošināšana lauku attīstībai, kas ļautu arī turpmāk attīstīties lauku teritorijām.  EK izstrādās likumdošanas priekšlikumus, kas būs pamats Kopējās lauksaimniecības politikas darbībai pēc 2020.gada.

Dramatiski pieaudzis to nelegālo imigrantu skaits, kas mēģina no Grieķijas nokļūt citās Eiropas Savienības  valstīs, izmantojot viltotas pases. Šā gada pirmajā ceturksnī pieķerti 429  šādi cilvēki. Otrajā ceturksnī pieķerto cilvēku skaits pieaudzis par 70%. Visbiežāk ar viltotiem Grieķijas, Itālijas un Francijas  dokumentiem pieķerti sīrieši, afgāņi, irāņi, turki, albāņi un eritrejieši. Patvēruma meklētāji ar viltotajiem dokumentiem visbiežāk vēlējās doties uz Vāciju, Šveici, Itāliju, Nīderlandi un Beļģiju.

Avots:LETA