Neraugoties uz straujo Latvijas ekonomikas izaugsmi, jūtami palielināsies budžeta deficīts – no 0,8% no iekšzemes kopprodukta šogad līdz 1,8% no IKP nākamgad, komentējot Eiropas Komisijas pavasara ekonomisko prognozi, Briselē sacīja EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš uzsvēra, ka atbilstoši EK pavasara prognozei, līdz ar investīciju kāpumu un iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, Latvijas ekonomikas izaugsme atkal paātrināsies, sasniedzot 3,2% šogad un 3,5% nākošajā gadā, tomēr budžeta deficīta palielināšanās būs jūtama. Budžeta deficīta pieaugums pamatā ir saistīts ar plānoto nodokļu reformu.
Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas rosināto grozījumu projektu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ar kuru kadastrālās vērtības tiktu iesaldētas vēl uz diviem gadiem.
Plānojot desmit gadu veca vidējās vai kompaktās klases auto iegādi, pircējam jārēķinās ar vidēji 586 eiro gadā, kas būs jānovirza auti apkopei, liecina “BigBank” veiktais pētījums “Lietotu automobiļu uzturēšanas izmaksas”. Secināts, ka 40% lietotu automašīnu īpašniekiem plānotās izmaksas sakrīt ar reālajām, 34% auto īpašnieku tērē vairāk, nekā plānojuši, bet 12% maksā mazāk, nekā iepriekš bija plānots. Patērētāji lielākoties izvēlas astoņus līdz desmit vai 11-29 gadus vecus auto. Šo tendenci apliecina arī “BigBank” klienti, kas auto kredītu visbiežāk piesaka līdz desmit gadu vecu spēkratu iegādei. Pēc pētījuma datiem, Latvijā 69% mājsaimniecību pieder auto.
Aļaskā uz apspriedi šodien pulcējas astoņu Arktikas reģiona valstu augsta ranga amatpersonas, valdot bažām par reģiona nākotni pēc ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumiem tur paplašināt naftas urbumus. Arktikas padomes sanāksmi Aļaskas pilsētā Fērbenksā apmeklēs arī ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš ar Tilersonu un Trampu vakar tikās Vašingtonā. Arktikas padomē piedalās ASV, Dānija, Islande, Kanāda, Krievija, Norvēģija, Somija un Zviedrija.
Francijas vīna ražotāji pavēstījuši, ka aprīlī piedzīvotais aukstuma vilnis radījis zaudējumus vismaz viena miljarda eiro apmērā, šai kļūstot par vērienīgāko kataklizmu pēdējo 25 gadu laikā.
Bordo vīndari skaidro, ka vīnogu lauki piedzīvojuši lielākos sala draudus kopš 1991.gada, kad barga sala dēļ tika zaudēti 90% vīnogu audzētavu. Šoreiz vīndari bijuši labāk sagatavoti aukstuma atraidīšanai. Tikmēr Burgundijas reģions ar salu saskāries jau otro gadu pēc kārtas, norādot, ka šogad sals skāris aptuveni 3000 no 28 500 hektāriem vīnogu lauku.
Avots:LETA