Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā visā Latvijā izsludināta katastrofas situācija, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava  vadītā Krīzes vadības padome. Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā. Laika apstākļu dēļ meža ceļi ir neizbraucami, mežistrāde ir būtiski apgrūtināta, sevišķi vietās, kur ir grants ceļi.

Informācijas centrs imigrantiem  20 mēnešu laikā sniedzis informāciju un atbalstu 2514 ārvalstu pilsoņiem, kuri ieradušies no 81-nas valsts ārpus Eiropas Savienības. Visbiežāk ārvalstu pilsoņi interesējušies par migrācijas, nodarbinātības, biznesa un ģimenes jautājumiem, kā arī par iespējām apgūt latviešu valodu. Konsultēto ārvalstu pilsoņu pārstāvētās  valstis visbiežāk ir  Krievija, Sīrija, Ukraina, Indija, Ķīna. Arī   Ēģipte,  Vjetnama , Šrilanka un citas.

Aizvadītajā diennaktī lidostā “Rīga” konstatēti divi ārzemnieki – Kirgizstānas un Krievijas pilsonis, kuri pārsnieguši vīzā noteikto uzturēšanās laiku. Lietvedība Krievijas pilsoņa administratīvā pārkāpuma lietā netika uzsākta, savukārt Kirgizstānas pilsonis saukts pie administratīvās atbildības.

Jaungada svētku uguņošanai Rīgā, 11.novembra krastmalā šogad tiks tērēt nedaudz vairāk kā  25  tūkstoši eiro, bez pievienotā vērtības nodokļa, informēja  koncertorganizācijas “Ave Sol” vadītāja Zanda Ķergalve. “Ave Sol” šogad, sadarbībā ar Rīgas domi, ir atbildīga par Jaunā gada svētku pasākuma organizāciju, kura norise plānota no 31.decembra plkst.21 līdz 1.janvāra plkst.3.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija lēmumu par Lietuvas uzaicināšanu iestāties organizācijā varētu pieņemt maijā, šodien vēsta Lietuvas laikraksts.   Igaunija par OECD dalībnieci kļuva 2010.gadā, bet Latvija – pērn. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija  ir 1961. gadā dibināta starpvaldību organizācija, kas apvieno 35 attīstītākās pasaules valstis, tai skaitā  22 Eiropas Savienības dalībvalstis.

 Spānijas valdība apsolījusi NATO tuvāko septiņu gadu izdevumus aizsardzībai palielināt par 80% līdz 18 miljardiem eiro. Tomēr arī tas nesasniegs NATO noteikto standartu aizsardzībai tērēt vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta  un 2024.gadā tie būs 1,5-1,6% . Šogad Spānija aizsardzībai tērēja 10,7 miljardus eiro, bet pagājušajā gadā – deviņus miljardus  jeb 0,81% no IKP. Šobrīd NATO noteikto robežu-  atvēlēt 2% no IKP valsts aizsardzībai sasniegušas tikai sešas NATO dalībvalstis – ASV, Grieķija, Igaunija, Lielbritānija, Rumānija un Polija. Latvija šīm valstīm pievienosies jau nākamajā gadā.