Valdība aicinās parlamentu pieņemt likuma grozījumus 2019.gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušos problēmu risināšanai. Finanšu ministrija ir izstrādājusi arī tam nepieciešamo likumprojektu, ko saskaņojusi arī Tieslietu ministrija. Grozījumus tiek rosināts veikt Likumā par budžetu un finanšu vadību. Minētais aicinājums ieteikuma vēstules formā tiks nosūtīts Saeimas Budžeta komisijai, lai tā Finanšu ministrijas piedāvātos likuma grozījumus virzītu apstiprināšanai kā savus.
Lietā par Zaļo un zemnieku savienības, iespējams, nelikumīgu finansēšanu Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību Jūrmalas mēram Gatim Truksnim un uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Truksnim rosināja apsūdzību uzrādīt ne tikai par partiju apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, bet arī par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu.
Lai nodrošinātu mediju nozares attīstību un veicinātu mediju atbildību, Ministru kabineta komiteja trešdien konceptuāli atbalstīja mediju ētikas uzraudzības mehānisma – pašregulatīvas, koleģiālas Mediju ētikas padomes – izveidi. Kultūras ministrijas izstrādātajā ziņojumā uzsvērts, ka mediju nozare līdz šim pati nav apvienojusies, tādēļ tam ir pievērsusies valsts, šim mērķim paredzot valsts finansējumu 53 tūkstošu eiro apmērā katru gadu, sākot no 2018.gada, lai veicinātu un motivētu nozares apvienošanos.
Japānas varasiestādes šodien par desmit dienām pagarinājušas Japānas autobūves uzņēmuma “Nissan Motor Co.” padomes priekšsēdētāja Karlosa Gosna apcietinājumu, ņemot vērā iespējamību, ka pret pašu autoražotāju varētu tikt izvirzītas apsūdzības finanšu pārkāpumos. Vairāki mediji šodien ziņo, ka Tokijas apgabaltiesa izdevusi rīkojumu 64 gadus veco Gosnu paturēt apcietinājumā, jo prokuratūra paplašina savu izmeklēšanu saistībā ar viņa iespējamu krāpšanos ar nodokļiem.
Šveicē svētdien notiks referendums par jautājumu, vai lauksaimniekiem, kuri nenogriež govīm un kazām ragus, būtu jāpiešķir subsīdijas ar šo praksi saistīto papildu izmaksu segšanai. Jautājums par ragu nogriešanu kļuvis par dzīvnieku cieņas jautājumu. Aplēses liecina, ka Šveicē ar ragiem ir aptuveni desmit līdz 25% no visām govīm.
Avots: LETA