Atklātais balsojums par Valsts prezidentu rada bažas par koalīcijas balsojumu pēc partiju disciplīnas nevis sirdsapziņas, šodien Valsts prezidenta vēlēšanu debatēs parlamentā sacīja Zaļo un zemnieku savienības vadītājs Armands Krauze. Krauze uzsvēra, ka šodien deputātiem jāpieņem ļoti nozīmīgs lēmums, turklāt pirmo reizi balsojums par Valsts prezidentu būs atklāts, kas uzliek papildu atbildību.
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde tomēr vienojusies Rīgas domes priekšsēdētāja amatam virzīt partijas biedru Daini Turlo. Patlaban Turlais ir Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs. Ja “Saskaņas” frakcija atbalstīs Turlā kandidatūru un viņš tiks ievēlēts par mēru, domniekiem būs jāizvirza jauns komitejas vadītāja amata kandidāts. Vienlaikus domē būs jālemj arī par abu vicemēru amatiem, kuri, visticamāk, tiks atvēlēti “Saskaņas” biedriem.
Parija “Saskaņa” atbalstīs partneru, “Gods kalpot Rīgai” Rīgas domes priekšsēdētāja amatam izvirzīto kandidātu Daini Turlo, žurnālistiem apliecināja “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs. Neoficiālā informācija liecina, ka jaunā mērā ievēlēšana varētu notikt jau rīt, 30.maijā. Patlaban Turlais ir Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs. Domē būs jālemj arī par abu vicemēru amatiem, kuri, visticamāk, tiks atvēlēti “Saskaņas” biedriem.
Latvijā finansējums veselībai ir jāparedz budžetā, nevis no sociālajiem maksājumiem, prezentējot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Latvijas ekonomikas pārskatu, atzina OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija. Viņa ieskatā, patlaban cilvēkiem Latvijā ir bail saslimt, jo tādējādi cilvēks varot bankrotēt. Gurija aicināja nelikt vienlīdzības zīmi starp cilvēka veselību un materiālo stāvokli. Jau ziņots, ka OECD šodien Rīgā prezentē ekonomikas pārskatu un vides raksturlielumu pārskatu par Latviju.
Eiropas Savienības augsto amatu sadalē jāņem vērā visu pušu intereses, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Pēc Kariņa teiktā, Eiropadomē gandrīz vienbalsīgi tika pausts viedoklis, ka ir jārod kompromiss, kādā veidā tiek izraudzīti ES augstākie amati, tostarp Eiropas Komisijas prezidents, augstais pārstāvis ārlietās, Eiropas Padomes prezidents, Eiropas Centrālās bankas prezidents un Eirogrupas prezidents.
Baltijas valstīm ir svarīgi vienoties par kopēju nostāju un aktivitātēm, aizstāvot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku intereses diskusijās ar citām dalībvalstīm par lauksaimniecības finansējumu pēc 2020.gada, šādu uzskatu pauž zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Rītdien zemkopības ministrs dosies darba vizītē uz Traķiem Lietuvā, kur tiksies ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Ģiedri Surpli un Igaunijas lauku attīstības ministru Martu Jarviku.
Avots: LETA