Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā arī Salas un Aknīstes novados. Nepieredzēti intensīvo lietavu radītajos plūdos arī šo novadu teritorijās ir iznīcināti lauksaimniecības augu kultūru sējumi, turklāt lielā daļā lauku vēl joprojām nav iespējams novākt ražu. Kā zināms,, valdība nolēmusi 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā. Ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro.
Daugavpils pilsētas domes ārkārtas sēdē šodien pēc ilgām debatēm neizdevās opozīcijā esošās “Saskaņas” mēģinājums gāzt Rihardu Eigimu no Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amata. Par Eigima atbrīvošanu no ieņemamā amata nobalsoja visi četri domes sēdē klātesošie “Saskaņas” deputāti, deviņi balsoja pret un viens atturējās. Eigims otras Latvijas lielākās pilsētas mēra amatā tika ievēlēts sestdien, kad no šī amata tika gāzts Andrejs Elksniņš no “Saskaņas” partijas.
Saglabājoties līdzšinējam iekšzemes kopprodukta pieauguma tempam, Lietuva sasniegs Igaunijas līmeni 2031.gadā, bet Latvija “noķers” Igauniju 2038.gadā, pieņemot, ka Igaunijas ekonomika katru gadu pieaug par 2%, bet Latvijas un Lietuvas – par 3%, šodien sacīja “SEB bankas” Igaunijā ekonomists Mihkels Nestors. Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir par 22% lielāks, nekā Lietuvā un par 27% lielāks, nekā Latvijā. Pēc IKP rādītāja faktiskajās cenās Igaunija joprojām ir pirmajā vietā starp Baltijas valstīm, taču, vērtējot pēc pirktspējas paritātes, Lietuva jau ir apsteigusi Igauniju.
Mazumtirdzniecības apmērs Latvijā šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 3,9%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja dati par 22 bloka dalībvalstīm. Identisks kāpums jūlijā fiksēts arī Portugālē. Straujākais mazumtirdzniecības apmēra pieaugums šogad jūlijā bijis Slovēnijā (+10%), seko Rumānija un Polija . Lietuvā mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā bijis par 3,2% lielāks nekā attiecīgajā mēnesī pērn, bet Igaunijā pieaugums bijis 1,6% apmērā. Savukārt lēnākais pieaugums reģistrēts Spānijā.
Valdība šodien pieņēma noteikumus, kas paredz ārzemēs dzīvojošiem latviešiem un līviem tiesības bez termiņa kārtot atkārtotu valodas prasmes pārbaudi reģistrējoties par Latvijas pilsoņiem. Praksē secināts, ka latviešiem un līviem, kuru dzīvesvieta ir ārpus Latvijas un kuri nenokārto latviešu valodas prasmes pārbaudi ar pirmo reizi, ierasties Latvijā uz atkārtotu pārbaudi pēc trim mēnešiem ir sarežģīti un bieži vien pat neiespējami. Noteikumus mainīt nepieciešams, lai nezaudētu Latvijas pilsoņu kopumu.
Uzņēmums “Rīgas satiksme” aicina skolēnu vecākus līdz 8.septembrim aizpildīt pieteikumus skolēna e-kartes saņemšanai. Aizpildot pieteikumu “www.eriga.lv”, e-karti izglītības iestādē varēs saņemt līdz 15.septembrim. Ja pieteikums tiks aizpildīts pēc 8.septembra, tad skolēna e-karti varēs saņemt tikai personīgi ierodoties kādā no RS klientu apkalpošanas centriem.
Konkursā uz Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatiem iesniegti 28 pieteikumi. Pašlaik notiek amatu kandidātu iesniegto dokumentu atbilstības izvērtēšana un ceturtdien varētu būt zināms, cik kandidāti tiks virzīti uz amatu konkursu otro kārtu. Pieteikumus konkursā varēja iesniegt līdz 25.augustam.
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā un vienībās vakar un šodien veikta personāla apziņošana par pulcēšanos, lai pārbaudītu apziņošanas sistēmas efektivitāti un personāla spēju reaģēt valsts apdraudējuma situācijā. Apziņošana bruņoto spēku vienībās notiek regulāri. Nacionālajos bruņotajos spēkos septembrī intensīvi turpināsies mācību cikls. Tā laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietosies gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lidos militārās lidmašīnas un helikopteri. Nacionālie bruņotie spēki lūdz iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām mācībām.
Vācijas labējā pretimigrācijas partija “Alternatīva Vācijai” trīs nedēļas pirms Bundestāga vēlēšanām nostiprinājusi pozīcijas un Eiropas lielākajā tautsaimniecībā kļuvusi par trešo lielāko politisko spēku aiz kancleres Angelas Merkeles konservatīvajiem un sociāldemokrātiem . Atbalsts AfD pieaudzis par 0,5 procentpunktiem un sasniedzis 10,5%, kas partijai ir labākais rezultāts kopš marta.
Avots:LETA