Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (AP) mudina labot Atkritumu apsaimniekošanas likumu, atsakoties no tajā iekļautās iespējas ļaut pašvaldībai nodot atkritumu saimniecību vienam uzņēmumam uz laiku līdz 20 gadiem.
Viņš uzsvēra, ka patlaban svarīgākais ir rast risinājumu tam, lai pirmdien Rīgā neiestātos atkritumu krīze un atbalsta risinājumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, lai to novērstu.
Ārkārtas situācijas izsludināšana galvaspilsētā atkritumu apsaimniekošanas jomā ir nepieciešama, ņemot vērā, ka visi iedzīvotāji līdz 15.septembrim nepagūs parakstīt jaunos līgumus, izriet no Rīgas mēra Oļega Burova šodien sacītā Saeimas komisijas sēdē.
Ja valdība nepieņems lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, Rīgas pašvaldība, visticamāk, pieņems lēmumu sākt sarunu procedūru un parakstīt līgumu, nodrošinot to, ka atkritumus sāks izvest svētdien, sacīja Rīgas mērs.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju pievienot Latvijas Bankai.
Komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.
Aizsardzības ministrija sagatavojusi grozījumus noteikumos, kas atvieglotu Eiropas Savienības dalībvalstu karakuģu ienākšanas procesu Latvijas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās.
Grozījumi paredz, ka ES dalībvalstu karakuģiem iebraukšanas atļauja nav nepieciešama, izņemot karakuģus ar atomdzinējiem vai kodolieročiem.
Ministru kabineta noteikumi regulēs NATO dalībvalstu karakuģu ienākšanu uz mācībām un manevriem, šādā veidā pastiprinot valsts drošības un aizsardzības spējas miera laikā.
Atkritumu apsaimniekotājs “Lautus” konceptuāli būtu gatavs turpināt nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā esošajiem klientiem arī pēc 14.septembra.
Jau informējām, ka arī vides apsaimniekošanas uzņēmumi “Eco Baltia vide” un arī Clean R” apliecinājis Rīgas domei gatavību arī turpmāk nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā.
Lauku atbalsta dienests ir noslēdzis darbu pie mobilās aplikācijas izstādes, kas jau šobrīd ir pieejama lauksaimniekiem.
T urpmāk lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zivsaimniekiem svarīga informācija būtu pieejama arī tālrunī. Aplikāciju bez maksas viedierīcēs var izmantot visi tie LAD klienti, kuri izmanto Elektronisko pieteikšanās sistēmu.
Latvijā vairums iedzīvotāju nav informēti par iespēju atgūt bērnu interešu izglītībā ieguldītos līdzekļus, liecina “Swedbank” Finanšu institūta aptauja.
Atbilstoši tai, Latvijā 86%-os ģimeņu, kurās aug bērni vecumā no trim līdz 19 gadiem, vismaz viena no atvasēm apmeklē kādu interešu izglītības nodarbību.
62% vecāku atzinuši, ka nezina par iespēju vērsties pašvaldībā pēc atbalsta interešu izglītības izmaksu kompensēšanai. Vissliktāk par to informēti rīdzinieki – tikai ceturtā daļa vecāku zina par šādu iespēju. Pašvaldību atbalstu izmanto vien 14% Latvijas ģimeņu.
Būtiski labāka situācija vērojama attiecībā uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļas atgūšanu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Starptautisko pirmizrādi piedzīvos režisores Elitas Kļaviņas veidotā dokumentālā filma “Zorjana Horobraja”, kas ir režisores diplomdarbs, absolvējot kinorežijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijā.
No 14. līdz 21.septembrim Krievijā, Sanktpēterburgā, norisināsies Starptautiskais dokumentālo, spēlfilmu un animācijas filmu festivāls “Vēstījums cilvēkam”, kurā iekļauta arī Kļaviņas dokumentālā filma par jaunas ģimenes sākumu tālos Latvijas laukos.
Filma tiks izrādīta arī Argentīnā, Buenosairesas starptautiskā dokumentālo filmu festivālā, pēc tam arī festivālos Čehijā un Vācijā.
Lielbritānijas opozīcijā esošajai Leiboristu partijai pirms vēlēšanām būtu jācīnās pret breksitu un jāmēģina panākt referendums, lai novērstu plānoto valsts izstāšanos no Eiropas Savienības , šodien gatavojas paziņot leiboristu līdera vietnieks Toms Vatsons.
Viņaprāt, vienīgais veids, kā izkļūt no breksita strupceļa , ir tautas nobalsošana referendumā.
Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītā Konservatīvā partija savukārt apgalvo, ka leiboristi grib ignorēt 2016.gadā notikušā breksita referenduma rezultātus, un sabiedrība uzskata, ka breksits ir jāīsteno.
Lielbritānijas valdība šodien nākusi klajā ar jauniem plāniem imigrācijas regulēšanai pēc breksita, paredzot, ka starptautiskie studenti varēs strādāt Apvienotajā Karalistē divus gadus pēc absolvēšanas.
Šo noteikumu mērķis ir piesaistīt gaišākos un labākos prātus no visas pasaules, un tie liecina par Lielbritānijas ambīcijām pēc izstāšanās no Eiropas Savienības.
Valdība vēlas līdz 2030.gadam palielināt starptautisko studentu skaitu Lielbritānijā par 30% līdz 600 000, liekot uzsvaru uz zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes jomām un matemātiku.
Plānots, ka jaunie noteikumi attieksies uz studentiem, kas sāks mācības nākamgad.
Avots:LETA