Latvija valsts, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas statūtiem, jo Eiropas Savienības Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, šodien ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote.
Parasti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.
Ja gadījumā Saeima pieņems likumu par Rīgas domes atlaišanu, Rīgas mērs Nils Ušakovs sola šo lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā.
Viņš kritizēja apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto lēmumprojektu, ar kuru iecerēts atlaist galvaspilsētas domi.
Nākamā gada sākumā vairumam pārtikas produktu cenas Latvijā, visticamāk, pieaugs izejvielu cenu kāpuma dēļ, sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pārstāve Ingūna Gulbe.
graudiem un graudu izstrādājumiem, kā piemēram, miltiem, putraimiem nākamgad cenas pieaugs par pārdesmit procentiem, Augļu un dārzeņu cenas līdz jaunās sezonas sākumam kāps par apmēram 30% saistībā ar šā gada sausumu, kura dēļ to ražas Eiropā ir par trešdaļu mazākas nekā pērn.
Vienlaikus viņa piebilda, ka cukura, tējas un kafijas cenas nākamgad, visticamāk, saglabāsies šā gada līmenī. Arī piena produktu un gaļas cenas, visticamāk, nākamā gada pirmajos pāris mēnešos paliks esošajā līmenī.
Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti jeb tā dēvētie “čekas maisi” internetā tiks publicēti rīt, 20.decembrī, apstiprināja Latvijas Nacionālais arhīvā .
Dokumenti tiks publicēti oriģinālajā kārtībā. Arhīvā uzsvēra, ka lielākā daļa dokumentu ir krievu valodā un rokrakstā.
Latvijas Preses izdevēju asociācija lūdz līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokli drukātajiem preses izdevumiem.
Asociācijā uzsvērts, ka pagājuši desmit gadi, kopš no 5% līdz 12 tikusi paaugstināta PVN likme preses izdevumiem un tik augsta tā presei “nav praktiski nekur Eiropas Savienībā”.
Tūristam no Lielbritānijas Rīgas Pašvaldības policija piemērojusi 400 eiro naudas sodu par uzrāpšanos Brīvības piemineklī.
Tūrists policistiem skaidrojis, ka uzrāpies tādēļ, ka vēlējies interesantāku foto. Kārtības sargi viņu iepazīstinājuši ar Brīvības pieminekļa vēsturi un tā nozīmi Latvijas iedzīvotājiem.
Aizdomās par spiegošanu Krievijas labā Lietuvas tiesībsargājošās iestādes aizturējušas vairākas personas, tostarp kreiso ekstrēmistu organizācijas Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte bijušo līderi Aļģirdu Palecki. Vakar Viļņā aizturēts arī bijušais propadomju organizācijas “Jedinstvo” līderis Valērijs Ivanovs.
Personām, kas darbojušās Krievijas izlūkdienesta uzdevumā, bijuši sakari ar parlamentā nepārstāvētām politiskajām partijām un viņu darbība bijusi vērsta uz Lietuvas politisko procesu ietekmēšanu.
Izlūkdienesti Lietuvas Sociālistisko tautas fronti klasificējuši kā prokrievisku organizāciju un norādījuši, ka tās biedri piedalījušies Maskavas organizētajās propagandas kampaņās, kas vērstas pret ASV un NATO.
Viļņas pašvaldība paziņojusi, ka neizdos jaunu būvatļauju Maskavas nama pabeigšanai Lietuvas galvaspilsētā, ņemot vērā atzinumus, kas saņemti no Valsts drošības departamenta.
Pieteikumā norādīts, ka topošā ēka būs “kultūras un biznesa sadarbības centrs”, kura uzdevums būs veidot un attīstīt labas kaimiņattiecības starp Maskavu un Viļņu.
Viļņas mērs uzskata, ka aiz šāda nosaukuma var slēpties Lietuvai nedraudzīgas valsts vēlme manipulēt ar Lietuvas sabiedrību. Pagājušajā nedēļā viņš vērsās pieValsts drošības departamenta, VSD, lūdzot izvērtēt, vai topošais Maskavas nams neapdraud Lietuvas nacionālo drošību.
Hakeri, kas, domājams, saistīti ar Ķīnu, piekļuvuši tūkstošiem sensitīvu vēstuļu Eiropas Savienības diplomātu sarakstē, šodien ziņo laikraksts “New York Times”.
Tajās paustas bažas par Ķīnu, Krieviju un Irānu, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa politiku un to, kā uz to reaģēt.
Dokumentu noplūde atsauc atmiņā tīmekļa vietnes “Wikileaks” publiskotos slepenos ASV dokumentus 2010.gadā. Tiesa, ES gadījumā dokumentu ir daudz mazāk un to vidū ir mazāk slepenu dokumentu.
Laikraksts ziņo, ka daudzas no vēstulēm ir parasti iknedēļas ziņojumi no diplomātiskajām misijām visā pasaulē. Slepenā sarakste tiekot glabāta citā daudz drošākā sistēmā.
Šajos Ziemassvētkos svētku mielastam 22% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju plāno tērēt no 41 līdz 60 eiro, liecina aptauja.
25% plāno tērēt no 21 līdz 40 eiro, bet 10% līdz 20 eiro. Vairāk nekā 100 eiro plāno tērēt 6% iedzīvotāju, pārējiem nebija plānu svētku tēriņiem.
42% iedzīvotāju norādījuši, ka visiecienītākais Ziemassvētku ēdiens ir mandarīni. Tiem seko speķa pīrāgi, štovēti kāposti, piparkūkas, rasols, gaļas cepetis un pelēkie zirņi ar speķi.
Avots:LETA