Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina jaunākie ES statistikas biroja dati.
Latvijā janvārī inflācija bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī tā bijusi vien Rumānijā (3,2%).
Aizvadītā gada laikā inflācija reģistrēta visās ES dalībvalstīs. Pēc Latvijas straujākais patēriņa cenu kāpums gada laikā bijis Ungārijā un Igaunijā (abās valstīs 2,8%), Lietuvā ( 1,6%).
ES vidēji inflācija janvārī bijusi 1,5%, bet eirozonā 1,4%.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 24.un 25.februārī pārstāvēs Latviju pirmajā Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas samitā Šarm eš Šeihā, Ēģiptē.
Arābu valstu līga apvieno 22 pasaules valstis Ziemeļāfrikā, Austrumāfrikā un Tuvajos Austrumos. Sanāksmē piedalīsies 28-ņu Eiropas un 22 arābu valstu ministri, valstu un valdību vadītāji.
Rinkēvičam samita laikā ir paredzētas tikšanās ar Jordānijas un Saūda Arābijas ārlietu ministriem.
Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināts 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.
Nodarbināto iedzīvotāju skaits gada laikā audzis par 14,6 tūkstošiem.
Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija būvniecībā, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā.
Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 30,5% darba ņēmēju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Tostarp gandrīz 17% darba ņēmēju pērn saņēma minimālo darba algu vai mazāk.
34% neto algā mēnesī saņēma no 450-700 eiro, gandrīz 26% no 700 -1400 eiro robežās, bet algu no 1400 un vairāk mēnesī saņēma 4% darba ņēmēju.
Pagājušajā gadā Latvijā bija 72,8 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālā statistikas pārvalde.
Salīdzinājumā ar 2017.gadu bezdarbnieku skaits sarucis par 12,6 tūkstošiem.
Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem.
Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību , kurām dalībnieku sastāvā 100% ir ārvalsts uzņēmumi, nekavējoties jāatklāj to patiesie labuma guvēji, informēja Uzņēmumu reģistrs .
Gadījumā, ja patiesie labuma guvēji atbilstoši prasībām netiks atklāti, sabiedrības darbība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks izbeigta, brīdināja reģistrā.
No šogad 22-iem ugunsgrēkos bojāgājušajiem cilvēkiem, astoņi dzīvību zaudējuši ugunsgrēkos, kas visticamāk saistīti ar neuzmanīgu smēķēšanu telpā.
Analizējot pagājušā gada statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem un bojā gājušajiem, dienests secina, ka gandrīz visi gadījumi ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni.
Pērn ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 81 cilvēks, kas ir par diviem vairāk nekā gadu iepriekš.
Puse Latvijas iedzīvotāju cieš no hroniska miega trūkuma, kamēr Lietuvā no miega trūkuma cieš 30% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 40%, liecina pēc IKEA pasūtījuma veiktā aptauja.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju iemieg 10 līdz 30 minūšu laikā, kā galveno iemigšanas traucēkli minot domāšanu par darbu.
Aptuveni 70% no aptaujas respondentiem vecumā līdz 40 gadiem apgalvo, ka regulāri cieš no miega trūkuma, savukārt procentuāli tikpat daudz senioru apgalvo, ka ikdienā jūtas labi izgulējušies.
Jaunākie iedzīvotāji 18-29 gadu vecumā pret miegu attiecas kā pret dzīves baudu, kamēr iedzīvotāji vecuma grupā, sākot no 60 gadiem, to vērtē kā fizisku nepieciešamību .
Dānijas parlaments vakar atbalstīja izmaiņas patvēruma un bēgļu politikā.
Galvenais aspekts likumprojektā ir uzsvara maiņa no integrācijas uz repatriāciju Dānijas attieksmē pret patvēruma meklētājiem.
Valdība un Tautas partija ar šo likumprojektu un citiem pasākumiem centušās samazināt to bēgļu skaitu, kas paliek uz pastāvīgu dzīvi Dānijā. Pašreiz par šādu iespēju izšķiras 90% cilvēku, kam piešķirts patvērums.
Dānijas valdība uzskata, ka bēgļi būtu jāsūta atpakaļ uz savām izcelsmes valstīm, tiklīdz apstākļi tur ir uzlabojušies.
Vācijā atraidītie patvēruma meklētāji no Tunisijas, Marokas un Alžīrijas arvien biežāk tiek nosūtīti atpakaļ uz šīm valstīm, kuras Vācijas Valdība vēlas atzīt par drošām izcelsmes zemēm, kas atvieglotu nelegālo imigrantu deportēšanas procesu, šodien ziņo laikraksts .
Uz šīm trim valstīm deportēto migrantu skaits pērn palielinājies par 35%.
Pērn palielinājusies arī atraidīto patvēruma lūdzēju deportēšana uz citām valstīm, tostarp Gambiju , Ganu, Krieviju, Indiju un Afganistānu.
Saulkrastu pludmalē atrasts šogad pirmais roņu mazulis, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk jaundzimušo roņu.
Dabas aizsardzības pārvaldā aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt, jo tie, visticamāk, piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.
Latvijas titulētākā garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka maijā “tet” Rīgas maratonā pirmo reizi šajā sacensībās skries klasisko maratona distanci jeb 42 kilometrus un 195 metrus.
Līdz šim viņa Rīgā skrējusi tikai pusmaratona distanci, uzstādot distances rekordu sievietēm.
Šogad Rīgas maratons un ar to saistītie pasākumi norisināsies 18. un 19.maijā.
Avots:LETA