Ap 500 cilvēku protestē pie Izglītības un zinātnes ministrijas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā. Uz akciju atnākuši arī Eiropas Parlamenta deputāti Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins kā arī redzamākie prokrievisko organizāciju biedri. Protestējošie izmanto pirms 13 gadiem radīto saukli “Rokas nost no krievu skolām!”. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji aicinājuši protesta organizatorus uz sarunu ministrijā.
Valsts policija pēc Ekonomikas ministrijas iesnieguma sākusi kriminālprocesu par AS “Sadales tīkls” un SIA “Rīgas enerģijas” rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Aizdomās turētā statuss šobrīd nevienai personai nav piemērots.
Fiskālās disciplīnas padome mudina plānot valsts budžetu ar pārpalikumu un veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi jau 2019.gadā. Padomes vadītājs akcentēja, ka ir ļoti būtiski veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 2019.gadā, jo tas ir drošības spilvens valsts finansēm. Valdība lēma neveidot rezervi 2019.gadam, norādot uz līdzekļu trūkumu. Tomēr Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka tas nav pietiekams pamatojums.
Par fiskālās rezerves veidošanu varētu domāt, diskutējot par valsts budžetu 2019.gadā, šodien sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis. Ņemot vērā Fiskālās disciplīnas padomes kritiku par vairākiem lēmumiem attiecībā uz līdzekļu pārdali, Kučinskis uzsvēra, ka līdzekļi netiek šķērdēti. Iepriekšējais gads ticis aizvadīts ar budžeta pārpalikumu un arī šogad deficīta nebūs, akcentēja valdības vadītājs. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka fiskālā disciplīna tiek ievērota, un arī nākamajos gados valdības būs atbildīga šajā jautājumā.
Jautājums par efektīvāku valsts pārvaldi ir valdības darba kārtībā un tiks risināts, šodien sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis . Valdības vadītājs prcizēja, ka šonedēļ paredzēta diskusija ar Valsts kancelejas pārstāvjiem.Kā ziņots, ka Valsts Kancelejas plāns paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%.
Trešdien Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā notiks diskusija “Kā novērst insulta krīzi Latvijā?”, ar mērķi vērst uzmanību uz insulta izplatību valstī, kā arī mudināt lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot tā profilaksi un ārstēšanu, novirzot tam papildu finansējumu. Latvijā patlaban ir 2,5 reizes augstāka mirstība no insulta uz 100 000 iedzīvotāju nekā vidēji Eiropas Savienībā.
“Latvijas autoceļu uzturētājs” darbu ziemas sezonas diennakts režīmā ik gadu sāk no 1.novembra, bet arī patlaban ceļu uzturētāji seko līdzi apstākļiem uz valsts autoceļiem un gatavi tos kaisīt , kolīdz tas būs nepieciešams. Vienlaikus arī autovadītāji aicināti laikus sagatavoties ziemas sezonai – aprīkot spēkratu ar ziemas riepām un atsvaidzināt ziemas braukšanas iemaņas. Atbilstoši meteorologu prognozēm šīs nedēļas sākumā vietām valstī iespējams pirmais sniegs.
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” piedalīsies Pekinas mūzikas festivālā, kur 29.oktobrī Šanhajas simfoniskajā zālē izpildīs Ludviga van Bēthovena 9.simfoniju. Kora 75 gadus ilgajā vēsturē šis būs pirmais koncerts Ķīnā.
Turcija lūgusi Vācijas valdību izdot 81 Turcijas pilsoni, kas tiek turēti aizdomās par līdzdalību pagājušā gada jūlijā notikušajā apvērsuma mēģinājumā. Ankara par puča mēģinājuma galveno organizatoru uzskata ASV dzīvojošo islāmistu sludinātāju Fetullu Gilenu, un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ir pārmetis Vācijai, ka tā devusi patvērumu Gilena atbalstītājiem.
Spānijas Katalonijas reģiona parlaments ceturtdien lems par to, kā reaģēt uz Madrides lēmumu apturēt reģiona autonomiju. Piektdien Spānijas Senāts lems par premjerministra Marjano Rahoja ierosinājumu atlaist Katalonijas reģionālo valdību un parlamentu, lai sešu mēnešu laikā sarīkotu pirmstermiņa vēlēšanas.
Sākot no šodienas, videi īpaši nedraudzīgu automašīnu vadītājiem darbdienās par iebraukšanu Londonas centrā būs jāmaksā papildu nodeva, ko Lielbritānija ieviesu ar mērķi uzlabot gaisa kvalitāti vienā no Eiropas piesārņotākajām pilsētām. Londonas mērs par jauno desmit sterliņu mārciņu (11,2 eiro) nodokli paziņoja jau februārī. Patlaban visi autovadītāji par iebraukšanu Londonas centrā jau maksā 11,5 mārciņas, un tā ir daļa no sastrēgumu apkarošanas stratēģijas. Jaunā nodeva tiks piemērota visiem ar benzīna un dīzeļdzinējiem aprīkotiem automobiļiem, kas reģistrēti pirms videi draudzīgo izmešu standartu ieviešanas, tāpēc autovadītājiem jāpārbauda vai transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pirms 2008.gada nav piemērojama šī nodeva.
Avots:LETA