Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija straujākais iekšzemes kopprodukta pieaugums Baltijā, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijā , salīdzinājumā ar 2017.gada pirmo ceturksni, IKP pieauga par 4,2%, kamēr Lietuvā, pēc pirmā novērtējuma datiem, un arī Igaunijā ekonomika auga par 3,6%.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija , iepazīstoties ar Eiropas Komisijas piedāvāto Eiropas Savienības fondu nākamā ilgtermiņa budžeta pēc 2020.gada sadalījumu, aicina Latvijas valdību un tās vadītāju ieturēt stingru pozīciju un piedāvājumam nepiekrist. Latvija zaudēs 13% no kopējā Kohēzijas politikas atbalsta, bet Lietuva un Igaunija – 24%. Tai pašā laikā tādām valstīm kā Itālija, Grieķija, Spānija, Somija atbalsta pieaugums ir no pieciem līdz astoņiem procentiem,” norāda asociācijā. Ārlietu ministrija jau norādījusi, ka Latvija neatbalsta EK ierosinājumu ES budžetā 2021.-2027.gadam samazināt finansējumu Kopējai Lauksaimniecības un kohēzijas politikai.
Tuvojoties Starptautiskajai Bērnu aizsardzības dienai, 1. jūnijam, labklājības ministrs Jānis Reirs atgādinā, ka par bērnu drošību, mūsdienās cilvēki, diemžēl, aizdomājas tikai tad, kad nelaime jau notikusi. Viņš norādīja, ka pienākusi vasara un bērnu brīvdienu laikus, tāpēc aicina kopā ar bērniem atkārtot gan drošības noteikumus mājās, skolā, peldvietās un uz ūdens, gan uz ceļiem un gājēju pārejām. Un pievērst īpašu uzmanību, ja pamanīts kāds bērns bez pieaugušo uzraudzības. Tikai kopā mēs varam nodrošināt bērnu drošību,” sacīja Reirs.
Ārstniecības personu piesaistīšanai darbam reģionos Veselības ministrija plāno atvēlēt gandrīz desmit miljonu eiro, šodien sacīja veselības ministre Anda Čakša . Viņa norādīja, ka 85% no šī finansējuma ir Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, bet pārējie 15% – valsts finansējums. Šī ir pirmā reize, kad izdevies atrast risinājumu, kā reģioniem palīdzēt ar ārstniecības personu nodrošinājumu. Galvenais nosacījums, lai saņemtu finansiālo atbalstu par darbu ārpus Rīgas, ir lēmums šajā vietā strādāt vismaz piecus gadus.
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja iesniegto likumprojektu, kas paredz stiprināt Latvijas informatīvo telpu. Ar likuma grozījumiem paredzēts paplašināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas. Ja kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm būs ierobežojusi konkrētas televīzijas programmas uztveršanu attiecīgajā dalībvalstī, konstatējot, ka tā kurina naidu, padome, secinot, ka minētie pārkāpumi izdarīti arī Latvijā, būs tiesīga arī mūsu valstī noteikt ierobežojumu.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā atzinusi, ka 2005. un 2006.gadā Lietuvā darbojies slepens ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes cietums. Strasbūras tiesa, kas šo lietu izskatīja pēc Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasības, lēmusi, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 130 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā. Zubaida ieņēmis augstu vietu starptautiskās islāmistu teroristu organizācijas “Al Qaeda” hierarhijā un bijis iesaistīts 2001.gada 11.septembra uzbrukumu rīkošanā.
Lielākie klimata pārmaiņu izaicinājumi tuvākajos piecos līdz desmit gados Ziemeļeiropai, tostarp Latvijai, būs karstuma viļņi un citi ekstrēmi laika apstākļu notikumi, piemēram plūdi, šodien pauda Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa augsta līmeņa pārstāvji. Runājot par to, ko katrs Latvijas iedzīvotājs ikdienā varētu darīt, lai samazinātu klimata pārmaiņas, eksperti norādīja, ka galvenās jomas, kuras var mainīt, ir ēku apsaimniekošana un transports. Latvija atrodas ziemeļos, tādēļ lielākā daļa no emisijām rodas no ēku apsildīšanas, bet otrs lielais emisiju avots ir transports.
Afganistānas īpašie spēki Helmandas provincē aizvadītajā naktī no talibu gūsta atbrīvojuši vairāk nekā simts cilvēkus, tostarp policistus, sievietes un bērnus. Cilvēki tika sagūstīti dažādu iemeslu dēļ, tostarp par iespējamo spiegošanu valdības spēkiem un strādāšanu policijā.
Eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” aicinājusi Vācijas parlamentu izmeklēt valdības reakciju uz imigrantu krīzi 2015.gadā. Partija, kas parlamenta vēlēšanās pērn izcīnīja trešo lielāko balsu skaitu, vēlas, lai parlaments izvērtē, vai kanclere Angela Merkele nav pārkāpusi likumu, atsakoties noslēgt Vācijas robežas patvēruma meklētājiem.
Dānijas parlaments šodien nobalsojis par aizliegumu cilvēkiem sabiedriskās vietās nēsāt parandžas un citas galvassegas, kas pilnībā aizsedz seju. Valdība apgalvo, ka aizliegums nav vērsts ne pret vienu ticību un neizliedz šalles, turbānus un ebreju tradicionālās cepurītes kipas. Eiropā vairākas valstis, tostarp Austrija, Beļģija un Francija ir noteikušas ierobežojumus seju aizsedzošu galvassegu valkāšanai publiskās vietās.
Kazahstānā pieņemts likumprojekts par prezidenta Nursultana Nazarbajeva iecelšanu Drošības padomes vadītāja amatā uz mūžu. Kazahstānas Drošības padomes vadībā Nazarbajevs faktiski kontrolēs visus drošības dienestus. Pērn Kazahstāna samazināja prezidenta pilnvaras par labu valdībai un parlamentam, šādi, kā noprotams, sagatavojot ceļu nākotnes politiskajai pārejai. 77 gadīgais Nazarbajevs pagaidām nav paziņojis par plāniem atkāpties no amata un viņa pilnvaru termiņš beigsies 2020.gadā.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss vizītes laikā Ukrainā plāno apmeklēt frontes līniju valsts austrumos, kur Ukrainas armija cīnās ar Krievijas spēkiem un tās atbalstītajiem kaujiniekiem. Māsam šodien Kijevā plānota tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru Pavlo Kļimkinu , bet rīt brauciens uz Donbasu. Vācijas ministrs paudis vēlmi atdzīvināt sarunas starp Vāciju, Franciju, Krieviju un Ukrainu ar mērķi panākt pamieru starp abām karojošajām pusēm.
Avots:LETA