Pagājušajā gadā lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija “Swedbank”, kurai sekoja “ABLV Bank”, savukārt zaudējumi bija septiņām bankām, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. Pērn “Swedbank” peļņa bija 94,3 miljoni eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2016.gadā. “ABLV Bank” peļņa pagājušajā gadā bija 51,2 miljoni eiro, kas ir par 35% mazāk nekā pirms gada. Trešajā vietā ir “SEB banka” , kas pērn nopelnījusi 38 miljonus eiro – par 25% mazāk.
Pagājušajā gadā Latvijā bija straujākais ekonomikas pieaugums kopš 2011.gada, teikts Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju. EK norāda, ka pasaules ekonomikas prognozes uzlabošanās kopā ar investīciju atlabšanu lika Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta pieaugumam 2017.gadā pārsniegt 4%. Kad investīciju atgriešanās sākotnējais stimuls būs samazinājies, gaidāms, ka izaugsme šajā kritīsies līdz 3,5% un 2019.gadā līdz 3,2%. Paredzams, ka eksports un privātais patēriņš joprojām uzrādīs labus rezultātus, lai arī tos aizvien spēcīgāk bremzēs inflācija un darbaspēka trūkums. EK prognozē, ka valsts parāds samazināsies no 39,1% pagājušajā gadā līdz 35,6% šogad. “Latvija ir uzkrājusi labas finanšu rezerves, kas pamazām tiek samazinātas, sedzot parāda atmaksu un mazinot vajadzību pēc jauniem aizņēmumiem,” norāda EK.
Aizdomās par kukuļņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atkārtoti lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju atļaut viņam izbraukt no valsts, lai viņš turpmāk kā Eiropas Centrālā banka padomes loceklis varētu piedalīties tās sanāksmēs. Lai arī Rimšēvičam ir noteikts drošības līdzeklis aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizstāvība uzskata, ka viņa dalība ECB padomes sanāksmēs šo drošības līdzekli nepārkāptu.
Kontroles pastiprināšana nerezidentu kontu apkalpošanai ir ļoti svarīgs valdības uzdevums, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka ar riskanto transakciju nodevu tiks rosināts bankas samazināt ofšoru klientu skaitu. Tikmēr Kučinskis norādīja, ka viņa plānos ir tuvāko desmit dienu laikā, tajā skaitā pēc tikšanās ar ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem, sasaukt Finanšu sektora attīstības padomes sēdi.
Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova iestādi vada kvalitatīvi, šodien raidījumam “Delfi TV ar Jāni Domburu” sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards , aicināts vērtēt Koļegovas, kurai uzrādīta apsūdzība par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, reputāciju. Viņš atzina, ka aizvien nav runājis ar Koļegovu, kura ir darbnespējā. Gerhards piebilda, ka nav saņēmis informāciju par apsūdzības punktiem, atzīstot, ja tie kādā veidā ietekmē spēju vadīt Valsts vides dienestu, tad tas jāvērtē nopietni. Viņš arī uzsvēra, ka procesa virzītājs var pieņemt lēmumus par amata ierobežojumiem, ja tas ir nepieciešams.
Latvijā sievietes par stundas darbu saņem vidēji par 17% mazāku atalgojumu nekā vīrieši, un tas ir nedaudz augstāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā, kur tas vidēji ir 16 % , liecina ES statistikas biroja dati par 2016.gadu. Vismazākā atalgojuma atšķirība starp dzimumiem reģistrēta Rumānijā (5,2%), Itālijā , Luksemburgā , Beļģijā , Polijā un Slovēnijā . Savukārt vislielākā atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem reģistrēta Igaunijā, kur sievietes par darba stundu saņem par 25% mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Igaunijai seko Čehija , Vācija , Lielbritānija un Austrija .Lietuvā sievietes saņem vidēji par 14,4% mazāku atalgojumu nekā vīrieši.
Pērn Latvija ir būtiski paātrinājusi reformu ieviešanas gaitu, secināts Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju. Latvija uzrādījusi labu progresu tādās jomās kā valsts budžeta deficīts, kas ir noturēts normas robežās, labs progress panākts augstākās izglītības jomā, kā arī samazinājusies priekšlaicīga mācību pārtraukšana vispārējās izglītības iestādēs. Uzlabojumi novēroti arī kopējā un bērnu nabadzības mazināšanā, tomēr EK ieskatā Latvijā joprojām saglabājas ienākumu nevienlīdzība. Pērn nabadzībai pakļauto cilvēku īpatsvars samazinājās līdz 28,5%, tomēr vidēji Eiropas Savienībā tas ir par pieciem procentiem mazāks.
Valsts policijas inspektori šogad viesosies visās Latvijas skolās, lai stāstītu par kiberdrošību un mobilās aplikācijas “Mana drošība” izmantošanu. Ar tās palīdzību jebkurš var ziņot policijai par iespējamiem kibernoziegumiem – personas datu vai identitātes zādzībām, personu pazemojošas informācijas izplatību vai pornogrāfiska satura apmaiņu nepilngadīgu personu vidū.
Avots:LETA