Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens Latvijas nacionālajā aviokompānijā ”airBaltic” varētu iegūt aptuveni 20% kapitāldaļu, kuras patlaban pieder Vācijas investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam. Viņš norādīja, ka darījums vēl nav noslēdzies, taču patlaban valdība devusi tam atļauju. Tūsens skaidroja, ka Latvijas aviokompānija viņam interesē saistībā ar tās veiksmīgo biznesa attīstību, flotes atjaunošanas plāniem un pozīciju Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā. Sevi viņš raksturoja kā finanšu, nevis stratēģisko investoru, kuram nav intereses iegūt lielāku daļu ”airBaltic” akciju. Tūsens attiecīgo darījumu cer noslēgt pēc iespējas ātrāk.
Drošības iestādēm nebija bažu par Latvijas nacionālās aviokompānijas ”airBaltic” iespējamo jauno pastarpināto īpašnieku – Dānijas uzņēmēju Larsu Tūsenu, šodien sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis . Viņš apliecināja, ka atbilstoši Aviācijas likumam, atzinums par Tūsenu bija jāsniedz arī drošības iestādēm un tas bijis pozitīvs.
Sakarā ar pavasara atkusni un šķīdoni uz grants ceļiem, jau ir ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem autotransporta masas ierobežojumiem uz valsts autoceļiem ar grants segumu, informēja “Latvijas Valsts ceļi” . Masveida ierobežojumi pagaidām vēl nav ieviesti Valkas, Balvu, Limbažu, Liepājas, Rēzeknes, Talsu un Valmieras apkārtnē. Pavasara atkušņa un ilgstošu nokrišņu dēļ šķīdonis ir iestājies uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā.
Sniega un slapja sniega dēļ šodien pēcpusdienā braukšana pa valsts autoceļiem Latgalē un Vidzemē ir apgrūtināta. Valsts centrālajā daļā, Kurzemē un Pierīgā braukšanas apstākļi ir apmierinoši, tomēr Rīgā turpinās stipra snigšana un dienas beigās arī Pierīgā braukšanas apstākļi būt apgrūtināti.
Tā dēvētā vairāku ātrumu Eiropa nebūs problēma, kamēr valstis, kas sadarbojas ciešāk, atstāj iespēju citām valstīm pievienoties tādai sadarbībai, šodien paziņoja Igaunijas un Somijas prezidenti. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Somijas prezidents Sauli Nīniste kopīgā preses konferencē Helsinkos teica, ka Eiropas Savienībā jau ir vairāku ātrumu attīstība, jo ne visas valstis piedalās visos sadarbības formātos.
Pasaules ekonomikas izaugsmes temps šogad un nākamgad paātrināsies, pateicoties fiskālajiem stimulēšanas pasākumiem, ko īsteno lielākās tautsaimniecības, šodien paziņoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Tā prognozē, ka globālā ekonomika šogad un nākamgad pieaugs attiecīgi par 3,3% un 3,6%, organizācijai saglabājot nemainīgas novembrī publiskotās aplēses.Pērn pasaules ekonomika palielinājās par 3%. Organizācija arī prognozē, ka ASV ekonomika šogad palielināsies par 2,4%, bet nākamgad – par 2,8%. Toties eirozonas ekonomikai gan šogad, gan nākamgad tiek prognozēta 1,6% izaugsme.
Avots:LETA