Ja Konkurences padome piemēros pagaidu noregulējumu aizliegt jaunajam atkritumu apsaimniekotājam Akciju Sabiedrībai “Tīrīga” slēgt līgumus ar iedzīvotājiem, šāds lēmums būs juridiski nepamatots un Rīgas dome būs gatava apstrīdēt to tiesā, šodien pēc tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci paziņoja Rīgas mērs Oļegs Burovs. Abas amatpersonas šodien pārrunāja iespējamo ārkārtas situāciju galvaspilsētā, kas var iestāties atkritumu apsaimniekošanas jomā pēc 15.septembra, ja Konkurences padome piemēros pagaidu noregulējumu aizliegt “Tīrīgai” slēgt līgumus ar iedzīvotājiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā iztaujāts arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. KNAB vakar paziņoja, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.
Ekonomikas ministrija šomēnes veiks novērtējumu par principa “konsultē vispirms” ieviešanu uzraudzības iestādēs. Kopumā iniciatīvā iesaistījušās un novērtējumā tiks vērtētas 22 uzraugošās valsts iestādes. Novērtējuma ietvaros iestādes tiks vērtētas četros posmos – aptaujājot iestāžu klientus un iestāžu darbiniekus, kā arī veicot iestāžu pašnovērtējumu un ekspertu novērtējumu. Valsts iestāžu klienti un darbinieki tiks aptaujāti telefoniski un elektroniski ar 17 jautājumu palīdzību, lai noskaidrotu viņu viedokli par principa “konsultē vispirms” ievērošanu iestāžu ikdienas darbā.
Kultūras ministrija prioritārajiem pasākumiem 2020.gada valsts budžetā pieprasa 41,3 miljonus eiro. 2020.gada valsts budžetā 14,6 miljonus eiro Kultūras ministrija pieprasījusi nozarē nodarbināto atalgojuma paaugstināšanai, citām prioritātēm kultūrpolitikas jomā – vēl 4,3 miljonus eiro. Starp būtiskākajām Kultūras ministrija min Latvijas valsts simtgadē aizsākto iniciatīvu turpināšanu, līdz ar to Latvijas literatūras eksportam prasīti 277 000 eiro, Baltijas kultūras fonda darbībai – 100 000 eiro, pašmāju kino filmu ražošanai – 400 000 eiro.
Irāna šodien paziņoja, ka humānu apsvērumu dēļ atbrīvojusi septiņus no 23 aizturētā tankkuģa “Stena Impero” apkalpes locekļiem, un viņi, tostarp Latvijas pilsonis, jau pametuši kuģi. Kā paziņoja Irānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Abass Musavi, “Stena Impero” pametuši pieci Indijas pilsoņi, viens Krievijas pilsonis un viens Latvijas pilsonis. Pēc Musavi teiktā, kuģa kapteinis izraudzījies, kurus apkalpes locekļus atbrīvot.
Ieslodzīto apmaiņas process Krievijas un Ukrainas starpā, iespējams, tiks uzsākts vēl līdz šīs nedēļas beigām, ziņu aģentūrai “Interfax” apliecināja divi diplomātiskie avoti. Vienlaikus cits diplomātiskais avots, apstiprinot, ka apmaiņa tiek plānota sestdien, norādīja, ka vienošanās ir provizoriska rakstura. Informāciju par iespējamo cietumnieku apmaiņu Kremlis komentēja izvairīgi.
Austrijas galvaspilsēta Vīne otro gadu pēc kārtas atzīta par dzīvošanai piemērotāko pilsētu pasaulē, konstatēs žurnāla “Economist” ikgadējā pētījumā. Vīne arī šogad apsteigusi Melburnu, kas saraksta galvgalī atradās septiņus gadus, līdz 2018.gadā zaudēja pirmo vietu Vīnei. Tālāk sarakstā šogad seko Sidneja, Osaka un Kalgari.
Bulgārijas Ārlietu ministrija vērsusies pie Krievijas vēstniecības Sofijā ar aicinājumu nelietot “apšaubāmu vēsturisku terminu (atbrīvošana)” saistībā ar padomju spēku ierašanos valstī 1944.gadā. Par šāda aicinājuma iemeslu kļuvusi Krievijas kultūras un informācijas centra rīkotā izstāde “75 – tā gadadiena kopš Austrumeiropas atbrīvošanas no nacisma”, kuru plānots atklāt Sofijā 9.septembrī.
Irāna šodien paziņoja, ka atsāks pilnībā ievērot 2015.gada kodolvienošanos, ja varēs pārdot savu naftu vai saņems 15 miljardu dolāru kredītlīniju, ko garantētu ar naftas pārdošanu nākotnē. Ārlietu ministra vietnieks Abass Aragči gan pauda šaubas, vai par šādu plānu izdosies vienoties līdz Irānas noteiktā termiņa beigām. Tam pienākot, Irāna solījusi vēl vairāk atkāpties no kodolvienošanās saistībām.
Pekinai simpatizējošā Honkongas līdere Kerija Lama trešdien paziņoja par atteikšanos no protestus izraisījušā likumprojekta par aizdomās turamo izdošanu kontinentālajai Ķīnai, šādi izrādot pretimnākšanu bijušo britu koloniju trīs mēnešus pārņēmušo protestu dalībniekiem. Vienlaikus protestu līderi apliecinājuši, ka protestus turpinās arī tad, ja likumprojekts tiešām tiks atsaukts.
Avots: LETA