Cīņā par Valsts prezidenta amatu iesaistīsies arī partijas “KPV LV” “opozicionāru” kandidāts, kura vārds pagaidām netiek atklāts. Saeimas deputāte Linda Liepiņa informē, ka pieņemts lēmums virzīt vēl vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, uzsverot, ka konkrēta persona ir izvēlēta, taču tās vārds pagaidām atklāts netiks, taču viņa prioritāte esot skaidra nākotnes attīstības vīzija ar fokusu uz iedzīvotāju labklājības veicināšanu. Minēto Liepiņa nav saklausījusi ne koalīcijas virzītajā Valsts prezidenta amata kandidātā Egilā Levitā, ne arī tiesībsargā Jurī Jansonā, par kura virzīšanu amatam lēmumu pieņēmusi Latvijas Zaļās partijas valde.
Kļūstot par Valsts prezidentu, tiesībsargs Juris Jansons īpaši pievērstos valsts iekšpolitiskajiem procesiem, pēc viņa vārdiem “jaunā līmenī” aktualizējot sociālo problēmu risināšanu. Jansons ir pārliecināts, ka sociālā nevienlīdzība, nabadzība un sociālās drošības iztrūkums lielā mērā ir arī valsts drošības jautājums. Tāpēc Valsts prezidentam būtu jābūt nopietnai lomai šīs situācijas risināšanā, uzliekot pareizos akcentus un prasot konkrētu rīcību.
Jau ziņots, ka Jansonu Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt Latvijas Zemnieku savienība, kas ir viena no Zaļo un zemnieku savienības sastāvā ietilpstošām partijām, valde. Šopēcpusdien lēmumu par Jansona kandidatūras virzīšanu augstajam amatam plāno pieņemt arī Latvijas Zaļā partija. Pieņemot lēmumu par Jansona kandidatūru, viņš būtu visas ZZS virzīts kandidāts.
Tikmēr koalīcijas politiķi šodien oficiāli izvirzīja Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu par Valsts prezidenta amata kandidātu. Valsts prezidenta kandidatūru pieteikšana sākās šodien, un Levits ir pirmais oficiāli izvirzītais pretendents uz valsts prezidenta amatu. Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Šoreiz pēc izmaiņām Satversmē Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā. Plānots, ka Saeimas ārkārtas sēde Valsts prezidenta ievēlēšanai notiks 29.maijā.
Eiropas Savienības prezidenti kopīgā paziņojumā aicina pilsoņus piedalīties maija pēdējā nedēļas nogalē gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Paziņojumā, kurā pievienojies 21 ES dalībvalstu prezidents, pausts, ka Eiropas integrācija ir palīdzējusi realizēt gadsimtiem ilgu cerību uz mieru Eiropā pēc tam, kad nacionālisms un citas ekstrēmas ideoloģijas noveda Eiropu pie divu pasaules karu zvērībām. Prezidenti uzskata, ka iedzīvotājiem nevajadzētu uzskatīt mieru, brīvību, pārticību un labklājību par pašsaprotamu, tādēļ nepieciešama kopīga iesaiste šo vērtību stiprinošas Eiropas uzturēšanā.
Nākamajā gadā Latvijā uz Jāņiem varētu būt piecas brīvdienas pēc kārtas. Šāda situācija radīsies, ņemot vērā ieceri darba dienu 2020.gada 22.jūnijā pārcelt uz sestdienu, 2020.gada 13.jūniju.
Austrālijas jaunajās 50 dolāru banknotēs ieviesusies drukas kļūda, kad banknotes tekstā viens un tas pats vārds kļūdainā formā parādās trīs reizes. Kļūda ieviesusies vārdā “atbildība”. Varasiestādes sola, ka nākamajā tirāžā, kas plānota šogad, kļūda tiks izlabota. Jaunās banknotes apgrozībā laistas oktobrī un pavisam to ir 46 miljoni.
Avots: LETA