Eiropas Parlamenta deputāti Strasbūrā notiekošajā plenārsesijā nolēma piešķirt 17,73 miljonus eiro Latvijai 2017.gada plūdu radīto zaudējumu novēršanai. Lēmums pieņemts ar 402 balsīm par, 25 pret un septiņiem deputātiem atturoties. Līdzekļus piešķirs no ES Solidaritātes fonda, kas izveidots 2002.gadā, lai sniegtu palīdzību dabas katastrofu gadījumos. Līdz šim tā līdzekļi piešķirti 80 gadījumos un izmantoti dabas katastrofu seku novēršanai 24 Eiropas valstīs.
ASV varētu īstenot zināmus pasākumus, lai apturētu strīdīgus vērtējumus izsaukušā gāzes vada “Nord Stream 2” būvniecību, kas iecerēts Krievijas gāzes piegādēm Eiropai, brīdinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā Gordons Sondlends. Plānots, ka “Nord Stream 2” būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā.
Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs paziņojis, ka viņam liegts izlidot no Maskavas, lai dotos uz Franciju un apmeklētu Eiropas Cilvēktiesību tiesu, skaidrojot, ka plānojis lidot uz Frankfurti, bet pēc tam uz Strasbūru, kur ceturtdien tiesa pasludinās spriedumu lietā par to, vai Navaļnija aizturēšanas Krievijā bijušas politiski motivētas. Navaļnija advokāts dokumentu, kurā teikts, ka Navaļnijam liegts pamest Krieviju.
Okeānu un jūru piesārņojums ir viena no lielākajām vides problēmām, ko radījis mūsdienu cilvēks ar savu darbību gan uz sauszemes, gan arī ūdeņos, ko apliecina daudzi zinātnieku pētījumi. Lielāko daļu piesārņojuma rada plastmasas atkritumi, un jau pirms vairākiem gadiem zinātnieki lēsuši, ka Pasaules okeānā varētu būt uzkrājies vismaz 150 miljonu tonnu plastmasas.Tiek lēsts, ka jau 2025. gadā uz katrām trim zivju tonnām Pasaules okeānā būs viena tonna plastmasas atkritumu, bet ap 2050. gadu svara ziņā plastmasas atkritumu apjoms pārmāks Pasaules okeāna zivju resursus.
Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini. JKP priekšlikumā par topošās valdības darbu pausta apņemšanās, ka tuvāko divu gadu laikā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pensijām sasniegs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija – 200 eiro mēnesī. Tāpat valdības darba plānā iecerēts iekļaut ierosinājumu neapliekamo minimumu paaugstināt vismaz līdz 500 eiro mēnesī.
Pēc likuma izmaiņām ir būtiski augusi radošo personu aktivitāte, lai iegūtu atbalsta stipendijas, informē Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe, norādot, ka minētā savienība septembrī sniegusi konsultācijas 13 cilvēkiem par šiem jautājumiem, pēc likuma izmaiņām oktobrī – jau 63, bet novembra pirmajā nedēļā – 17. Pašlaik ir piešķirtas 38 stipendijas, astoņas no kurām ir pensijas vecuma cilvēkiem, bet 30 – aktīvajiem māksliniekiem.
Turpmāk Latvijā ciemi tiks iedalīti divās grupās – koncentrētas apbūves un vēsturiskajos ciemos, paredz valdības pieņemtie grozījumi likumā. Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, no vairāk nekā 6300 Valsts adrešu reģistrā reģistrētajiem ciemiem teju 4900 patlaban neatbilst ciema statusam, jo tajā nav koncentrēta apbūve un nav noteiktas ciema robežas pašvaldības teritorijas plānojumā. Savukārt vēsturiska ciema statuss tiks piešķirts vēsturiski izveidotai apdzīvotai vietai ar koncentrētu apbūvi.
Latvija slēgs līgumu ar Argentīnu par sadarbību kultūras jomā, liecina Ministru kabinetā apstiprinātais noteikumu projekts, kas paredz kultūras jomā iesaistīto personu un organizāciju dalību daudzveidīgās kultūras aktivitātēs, kuras rīko abās valstīs. Argentīna ir viena no vadošajām Dienvidamerikas valstīm, kurai ir izveidojušās vēsturiski nozīmīgas ekonomiskās un kultūras attiecības ar Eiropas Savienību.
Tikmēr šodien Ņujorkā notiks Latvijas Radio kora koncerts, kurā, cita starpā, izpildīs Ērika Ešenvalda skaņdarbus “Zvaigznes” un “Piliens okeānā”.
Avots: LETA