Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, kas paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem. Grozījumi likumā paredz – ja ir stājies spēkā galīgais nolēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu, tas ir pamats priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata pirms noteiktā termiņa. Šī saistītā likumprojekta skatīšana šodienas sēdē nebija paredzēta.

Ukraina ir Latvijas prioritārā valsts attīstības sadarbības politikas īstenošanā un palīdzības sniegšanā, tiekoties ar Ukrainas premjerministra vietnieci Ivanu Klimpušu-Cincadzi, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.  Rinkēvičs arī akcentēja, ka Latvija turpinās sniegt palīdzību un ekspertīzi Ukrainai reformu ieviešanā, kā arī Krievijas atbalstītās agresijas seku novēršanā. Ārlietu ministrs norādīja, ka jau pašlaik Latvija sniedz medicīnisko un psiholoģisko palīdzību konfliktā cietušajiem Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem.

Valsts policija maija beigās skolās veiks pirmās narkotisko vielu pārbaudes. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka ir panākta vienošanās ar Izglītības un zinātnes ministriju par narkotisko vielu pārbaužu programmas sākšanu Latvijas skolās. Ģirģens norādīja, ka skolas, kurās tiks veiktas pārbaudes, būs izvēlētas pēc noteikta algoritma, tādēļ nevienam iepriekš netikšot atklāts, kurās skolās notiks preventīvie pasākumi. Tāpat ministrs atzīmēja, ka tieši narkotisko vielu un alkohola lietošana, kā arī agresija ir viena no lielākajām problēmām skolās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākotnējie aprēķini liecina, ka Rīgas Tūrisma attīstības biroja amatpersonu iespējamo noziedzīgo darbību rezultātā nodarīti ne mazāk kā 300 000 eiro zaudējumi. KNAB informāja, ka  sākts kriminālprocess pret biroja amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu. KNAB 13.maijā veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā.

No amata atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs līdz šim nav komentējis ne Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par nodibinājumu “Rīgas tūrisma attīstības birojs” un “Riga.lv” darbību, ne arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu, kas vismaz daļēji varētu būt saistīts ar minētajā revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem. Revīziju par pašvaldības nodibinājumu darbu Valsts kontrole veica par laika posmu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam. Šajā laikā Ušakovs bija domes priekšsēdētājs un biroja darbs tobrīd bija mēra biroja pakļautībā.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka Sabiedrības integrācijas fonda padomē būs pārstāvēts arī Ministru prezidents. Saglabāta līdzšinējā kārtība, ka fonda padomē būs kultūras, izglītības un zinātnes, labklājības, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī tieslietu ministrs. Reizē padomē vairs nebūs ārlietu ministrs.

Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās  sarunās panākta vienošanās sākt garantētā minimālā ienākuma līmeņa palielināšanu no nākamā gada, nosakot to 64 eiro apmērā, līdzšinējo 53 eiro vietā.

Eiropas Savienības ārkārtas samitā 28.maijā dalībvalstu līderi varētu izšķirties nevirzīt uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu vienu no partiju vadošajiem kandidātiem, to pamatojot ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu nepietiekami skaidro iznākumu, un starp iespējamajiem kandidātiem tiek minēti arī Eiropas Komisijas  viceprezidents Valdis Dombrovskis un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi visus, kuri svētdien, 19.maijā, piedalīsies “Tet” Rīgas maratonā, aicina nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai. Tā kā brīvdienas solās būt krietni siltākas nekā šobrīd ierasts, jāatceras, ka fiziska slodze karstā laikā paaugstina veselības riskus, tostarp var saasināties hroniskā kaite, par sevi atgādināt nesenā slimošana vai, pietiekami nepadzeroties ūdeni un organismam zaudējot šķidrumu, sākties ķermeņa pārkaršana.

Avots: LETA