Ministru kabinets šodien atbalstīja rīkojuma projektu par valdības rīcības plānu, kurā ietverti Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītās valdības iecerētie darbi. Iepriekš premjers informēja, ka visu valdības rīcības plānā ietverto darbu izpildei turpmākajos gados nepieciešams aptuveni viens miljards eiro. Šodien ministri vienojās, ka valdības rīcības plānā iekļautie finansiāli ietilpīgākie pasākumi tiks īstenoti, ievērojot Fiskālās disciplīnas līgumu, ko šā gada 23.janvārī parakstīja koalīciju veidojošās partijas.
Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa. Atzīt minētās normas par neatbilstošām valsts pamatlikumam bija lūguši vairāki partijas “Saskaņa” 12.Saeimas deputāti. Satversmes tiesa skaidroja, ka tiesa neguva apstiprinājumu tam, ka apstrīdētās normas skartu tiesības uz izglītību.
Satversmes tiesa ir solidarizējusies ar valdošo politisko eliti un ir uzņēmusies daļu atbildības par “politizētu un nepamatotu” reformu, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž deputāts Boriss Cilevičs, komentējot Satversmes tiesas lēmumu atzīt normas par pāreju uz mācībām latviešu valodā par atbilstošām Satversmei. “Saskaņa” izpētīs visu sprieduma tekstu un lems, kā rīkoties tālāk, norāda Cilevičs, kurš Satversmes tiesā pārstāvēja prasības iesniedzējus.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar Valsts kanceleju pārrunā iespēju valdības sēdēs skatīt tikai diskutējamus jautājumus. Šodien, valdības sēdē izskatot saskaņotos tiesību aktus jeb tā dēvētos “A” sadaļas jautājumus, par kuriem netiek diskutēts, bet tie tiek pieņemti “automātiski”, Kariņš norādīja, ka viņš vēlētos mainīt kārtību, kādā Ministru kabinetā izskata jautājumus.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītā valdība pirmajās 100 dienās ir strādājusi pārsteidzoši labi, atzīst Vidzemes Augstskolas rektors, profesors Gatis Krūmiņš. Pēc eksperta teiktā, valdības veidošanas laikā sabiedrība bijusi soli no ārkārtas vēlēšanām, jo valdības veidošana bijusi ļoti sarežģīta, un bijusi skepse par tās dzīvotspēju. Jau vēstīts, ka šodien pēc valdības sēdes Kariņš informēs par viņa vadītās valdības paveikto pirmajās 100 dienās. Tāpat Kariņš iecerējis informēt par valdības turpmākajām prioritātēm.
Valdība šodien brigādes ģenerāli Imantu Ziediņu iecēla Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka amatā. Kopš 2017.gada februāra Apvienotā štāba priekšnieka amata pienākumus veic ģenerālmajors Ivo Mogiļnijs. Plānots, ka valsts aizsardzības interesēs Mogiļnijs karjeru turpinās kā Latvijas militārais pārstāvis NATO un Eiropas Savienībā, šo amatu ieņemot no 1.augusta.
Jaunievēlētā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nonākšana amatā nemainīs valsts ciešās attiecības ar Latviju, uzskata Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns. Pēc viņa paustā, svarīgi, ka jaunas prezidents apstiprinājis gatavību turpināt sadarbību ar ES un integrācijas ceļu, kas šobrīd jau nostiprināts Ukrainas konstitūcijā, tāpēc viņš neredz, ka tuvākajā nākotnē paredzamas kādas nopietnas izmaiņas.
Līdz ar jaunā Valsts prezidenta Volodimira Zelenska ievēlēšanu kardinālas izmaiņas Ukrainas ārpolitikā nav gaidāmas, šādu viedokli pauž ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš uzskata, ka līdz ar jaunā prezidenta ievēlēšanu nav gaidāmas būtiskas izmaiņas lielajos stratēģiskajos virzienos, ko Ukraina deklarējusi pēdējo piecu gadu laikā, tostarp ciešākā sadarbībā ar Eiropas Savienību, valsts teritoriālas nedalāmības un neatkarības stiprināšanā, kā arī reformu procesā.
Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts pērn veidoja 1% no iekšzemes kopprodukta, kas bija augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina otrdien publicētie ES statistikas departamenta “Eurostat” sākotnējie dati. Deficīts pērn bijis 14 valstīs, 13 valstīs reģistrēts budžeta pārpalikums, bet Īrijā bijis līdzsvarots budžets.
Augusta Deglava tilta slēgšana ir nevis satiksmes ērtības, bet sabiedrības drošības jautājums, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. “Ministrijas rīcībā ir Būvniecības valsts kontroles biroja veiktā apsekojuma atzinums, ka tilts ir diezgan bīstams. Tilta balstu kolonnu un betona elementu stiprība nav pētīta, tāpēc šajā gadījumā nav runa par satiksmes ērtībām, nevēlamies riskēt ar drošību, kamēr nav veikta tilta izpēte,” sacīja Nemiro.
Turpinot uzstāt uz Augusta Deglava ielas pārvada drošību, pašvaldība pati satiksmi pār to neslēgs, kas nozīmē, ka to nāksies darīt Valsts policijai, noskaidroja aģentūra LETA. Policijas priekšnieks Ints Ķuzis jau uzdevis Rīgas reģiona pārvaldei kopā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu izstrādāt satiksmes organizācijas plānu pēc Deglava tilta slēgšanas.
Pirmo reizi šajā gadā Latvijā fiksēts +20 grādu siltums, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Liepājas novērojumu stacijā ap plkst. 12 gaiss iesilis līdz +20,7 grādiem un arī Pāvilostā sasniegti pilni +20 grādi. Turpmākajās dienās laiks Latvijā kļūs vēl siltāks, nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra vietām pārsniegs +25 grādu atzīmi. Jau sākot ar trešdienu, dažviet kritīs vietējas nozīmes maksimālās temperatūras rekordi, bet piektdien un sestdien pastāv iespēja pārspēt nacionālo šo datumu karstuma rekordu.
Avots: LETA