Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Visvairāk ceļu satiksmes negadījumu notiek, uzsniegot pirmajam sniegam, kad transportlīdzeklim vēl nav pagūts nomainīt vasaras riepas pret ziemas, bet uz tiltiem un ceļu pārvadiem veidojas pirmais bīstamais apledojums. Pagājušajā gadā pirmais sniegs Latviju sasniedza 1.novembrī un pirmajā mēnesī apdrošinātājiem tika pieteikti 26 atlīdzību gadījumi, kas ir par 10% vairāk nekā septembrī un oktobrī. Pārsvarā šie gadījumi bija saistīti ar distances neievērošanu un transportlīdzekļa saslīdēšanu.

 

Uzņēmums “Rīgas ūdens” aicina namu apsaimniekotājus savlaicīgi apsekot namu iekšējos ūdensvada pievadus un nodrošināties pret to aizsalšanu aukstos laika apstākļos, atgādinot, ka gaisa temperatūrai noslīdot zem mīnus desmit līdz 15 grādiem, ik gadu nākas saskarties neskaitāmām sūdzībām par ūdens padeves traucējumiem.

 

Veselības ministrija valsts sekretāra amatam virzīs bijušo Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Aivaru Lapiņu. Pagaidām par plāniem un prioritātēm jaunajā amatā Lapiņš komentārus nesniedz, jo būtiskākajos jautājumos vēl nav iedziļinājies. Amats kļuva vakants pēc tam, kad Kārli Ketneru ar 1.septembri pārcēla Finanšu ministrijas jaunizveidotā Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktora amatā.

 

Dažādu preču zīmolu viltojumi katru gadu Latvijas tautsaimniecībai rada vairāk nekā 141 miljona eiro zaudējumus, informē Patentu valdē, norādot, ka neskaitot finansiālos zaudējumus, tiek zaudētas arī aptuveni 2500 darba vietas. Vislielākos zaudējumus Latvijai rada apģērbu un apavu viltotā rūpniecība, kas lēšama aptuveni 70 miljonos eiro. Ņemot vērā minēto situāciju, muitas dienestu darbinieki tiek regulāri apmācīti, lai dažādās preču zīmes varētu atšķirt.

 

Kara dēļ Ukrainā krasi palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri sevi uzskata sevi etniskiem ukraiņiem. Patlaban tā par sevi domā vairāk nekā 92% valsts iedzīvotāju, bet par krieviem sevi uzskata tikai 5,5% aptaujāto.Turklāt, jo gados jaunāki respondenti, jo biežāk viņi sevi identificē kā ukraiņus. Tikmēr ukraiņu valodā mājās runā vairāk nekā 60% aptaujāto, bet krievu valodā – 37%.

 

Lai izvairītos no saslimšanas ar rudens vīrusiem, gandrīz puse jeb 43% iedzīvotāju vēdina telpas vai imunitātes stiprināšanai lieto augu valsts produktus, piemēram, zāļu tējas, medu, sezonas dārzeņus un augļus. Tāpat trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju cīņai pret rudens vīrusiem iegādājušies sezonai atbilstošu apģērbu, apavus un lieto vitamīnus vai uztura bagātinātājus.

 

Avots:   LETA