Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzdevis Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim veikt pārbaudes saistībā ar Rīgas domes pakļautībā esošajiem uzņēmumiem. Ministrs aicina Valsts policijas priekšnieku sniegt skaidrojumus, vai un kā policija reaģē uz medijos izskanējušo informāciju par valsts interešu aizskārumu, piemēram, Rīgas pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme” un citos Rīgas domes pakļautībā esošajos uzņēmumos.
Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka veselības aprūpes budžets, sākot ar 2020.gadu, veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, tomēr veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai šo solījumu izdosies īstenot. Pēc Viņķeles teiktā, lai veselības budžets 2020.gadā sasniegtu 4% no IKP papildus būs nepieciešami 120 miljoni eiro, tāpēc, lai gaidas piepildītos, būtu jānotiek kaut kam “maģiskam”, tostarp jābūt lielam tautsaimniecības uzrāvienam.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija, vērtējot priekšlikumus šā gada budžetam, noraidīja ierosinājumu par 22 000 eiro piešķiršanu biedrībai “Bezvests.lv”, lai atbalstītu pazudušo personu meklēšanas pasākumus. Organizācijas pārstāve skaidroja, ka līdzekļi nepieciešami aprīkojumam un kinologu apmācībai, uzsvērot, ka biedrība nesaņem atlīdzību par meklēšanas darbiem. Pieprasījums pēc biedrības atbalsta ir pieaudzis, un pašlaik tā nespējot sniegt palīdzību tik lielā apmērā, kādā tā tiek lūgta.
Zviedrijas policija saistībā ar izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgu informācijas sniegšanu akcionāriem veic kratīšanu “Swedbank” galvenajā mītnē Stokholmā, paziņojusi Zviedrijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvalde, norādot, ka kratīšana tiek veikta saistībā ar izmeklēšanu, kuras nolūks ir noskaidrot, vai Zviedrijas “Swedbank” 15 lielākie akcionāri nelikumīgi saņēmuši informāciju par “Swedbank” iespējamo saistību ar Dānijas bankas “Danske Bank” naudas atmazgāšanas skandālu, pirms par to ziņoja Zviedrijas sabiedriskā televīzija. Kratīšana tiek veikta pēc Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldes galvenā prokurora Tomasa Langrota lūguma. Lietas izmeklēšana sākta februāra beigās.
Rīgas dome šodien pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz izveidot vēl vienu galvaspilsētas vicemēra amatu, kura pienākumi vēl nav definēti. Domes opozicionāri vairākkārt centušies noskaidrot, kā tiks sadalīti pienākumi starp abiem vicemēriem, taču atbildes nav saņemtas. Līdz šim Rīgas mēram Nilam Ušakovam bija viens vietnieks – vicemērs Oļegs Burovs. Rīgas domnieks Vadims Baraņņiks ir apliecinājis, ka grasās kandidēt uz otru vicemēra amatu.
Tikmēr Rīgas domnieki šodien pieņēma lēmumu, kas paredz pārtraukt darba attiecības ar ilggadējo Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītāju Gunti Helmani. Helmanis atlūgumu iesniedza februāra izskaņā un darba attiecības pārtrauc pēc paša vēlēšanās. Uz jaunā direktora amatu tuvākajā laikā sludinās atklātu amata konkursu. Helmanis kandidēja Rīgas domes vēlēšanās “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” apvienotajā sarakstā.
2018.gadā, valsts iestādēm sadarbojoties ar nozarēm, panākts būtisks progress ēnu ekonomikas apkarošanā, norāda Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Edijs Ceipe, informējot, ka 2018.gadā, piemēram, būvniecības nozares ieņēmumi auguši par 50%, sociālo iemaksu apmērs gada laikā audzis par 24,5%, nomaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis audzis par 16%, bet atmaksātā pievienotas vērtība nodokļa apmērs sarucis par 50%.
Centrālā vēlēšanu komisija šodien nolēma aicināt Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Juri Kokinu uz sēdi, lai viņš sniegtu skaidrojumu saistībā ar sabiedrības bažas raisījušo situāciju, ka viņš “par konsultācijām” no pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” trīs gados saņēmis 75 000 eiro. CVK priekšsēdētāja Kristīna Bērziņa iepriekš norādīja, ka CVK satrauc šī situācija, jo uzticēšanās vēlēšanu komisijai ir “pamatu pamats”.
Latvijas Banka rudenī plāno izlaist valsts ģerboņa vēsturei veltītu īpašā dizaina divu eiro monētu “Uzlecošā saule”. Ar mākslinieka Ivara Drulles palīdzību monētā pārdzims mākslinieka Anša Cīruļa radītais saules motīvs, kas kalpoja kā pirmsākums vienam no Latvijas valsts ģerboņa pamatelementiem. Plānotā monētas tirāža būs 300 000 apgrozības kvalitātē un 7000 suvenīriesaiņojumā. Latvijā pirmā īpašā dizaina divu eiro piemiņas monēta, kuru Latvijas Banka laida apgrozībā 2014.gadā, veltīta Rīgai – uz monētas attēlota Vecrīgas panorāma.
Avots: LETA