Ceļotāji, kurus skārusi Pakistānas gaisa telpas slēgšanas izraisītā lidojumu atcelšana starp Eiropu un Taizemi, tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju vai ceļojumu aģentūru, lai rastu alternatīvas lidojumu iespējas, liecina Ārlietu ministrijas publicētā informācija. Ministrijā arī lūdz ceļotājus rūpīgi iepazīties ar līgumiem, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūru un aģentūras pienākumiem ārkārtas gadījumos.
Iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācijas iesniegšana nav obligāta, deklarāciju par pagājušo gadu var iesniegt jebkurā laikā līdz 2022.gada 16.jūnijam, sākot ar šī gada 1.martu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Gadījumos, kad saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, deklarācija jāiesniedz obligāti līdz šī gada 3.jūnijam. Savukārt, ja kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 eiro, – līdz 1.jūlijam.
Reto slimību reģistrā 2016.gadā bija 224 pacienti, tomēr pagājušā gada nogalē tajā bija reģistrēti jau vairāk nekā 2500 pacienti. Tieši pirms gada, 28.februārī, kas Eiropā tiek atzīmēta kā Reto slimību diena, tika dibināts Reto slimību koordinācijas centrs. Kopš tā laika pacientiem ar retām slimībām tiek nodrošināta iespēja saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, terapijas, kā arī veselības stāvokļa koordinētu novērošanu dinamikā.
Saeima šodienas sēdes darba kārtībā neiekļāva vairākus deputāta Alda Gobzema un Zaļo un zemnieku savienības parlamentāriešus iesniegtos rosinājumus, tajā skaitā lēmumprojektu valsts sektorā strādājošo skaita samazināšanai par 30%. Opozīcijas deputāti minētā lēmumprojekta pamatojumā cita starpā norāda uz to, ka esošā valsts pārvalde ir pārsātināta ar neefektīvām funkcijām un atsevišķus pienākumus veic pārāk liels darbinieku skaits. Priekšlikuma skatīšanai oponēja deputāts Artuss Kaimiņš, aicinot vispirms pašu rosinātāju radiniekiem atkāpties no amatiem valsts pārvaldē vai pašvaldībās, lai samazinātu nodarbināto skaitu.
Pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju top pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, – par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un “Rīgas satiksmes” akciju turētāju Nilu Ušakovu. Ušakovs apgalvoja, ka Matīsam ir viss viņa atbalsts turpināt darbu. Patlaban primārais esot jautājums par uzņēmuma budžetu, par ko rīt plānots runāt akcionāru sapulcē.
Veselības ministrija vērtēs, cik lietderīgi būtu nodrošināt bezrecepšu medikamentu pieejamību ārpus aptiekām, kā tas minēts valdības deklarācijā, tomēr, pēc ministrijas sniegtās informācijas, var secināt, ka ideja tiek vērtēta diezgan skeptiski. Ministrija norāda, ka, nesaņemot speciālista konsultāciju, zāles var tikt lietotas neatbilstoši vai kombinācijās, kas nav savstarpēji savietojamas, bet aptiekas farmaceits palīdz pacientam pieņemt izsvērtu lēmumu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šoden saņēmis informācju, ka vairākiem iedzīvotājiem piedāvāts iegādāties dūmu detektoru par 80 līdz 100 eiro. Dienests aicina iedzīvotājus neizmantot šo piedāvājumu un dūmu detektorus iegādāties oficiālās tirdzniecības vietās, kur vienkāršākie to modeļi maksā no 5 līdz 10 eiro. Dienests arī atgādina, ka ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka dūmu detektori obligāti būs jāuzstāda mājokļos no 2020.gada 1.janvāra.
Bezskaidrās naudas maksājumu skaits pērn Latvijā pieauga par 10,4%, sasniedzot 487,3 miljonus. Pēc Latvijas Bankā vēstītā, visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi pagājušajā gadā bija karšu maksājumi, kas veidoja 64% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita, un klientu kredīta pārvedumi, kas veidoja 36% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita.
“Swedbank” klientiem nav jābažījas par aizdomām, ka bankā varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, jo nav pamata uzskatīt, ka “Swedbank” Igaunijā varētu piemeklēt tāds liktenis kā “Danske Bank”, kurai naudas atmazgāšanas dēļ jāslēdz Igaunijas filiāle, paziņojis Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Madiss Millers. Igaunijas Bankas viceprezidents pauda viedokli, ka pašreizējos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu nebūtu jāizmanto, lai izvērtētu transakcijas, kas notikušas pirms desmit gadiem, jo regulējums un transakciju uzraudzība šajā laikā būtiski mainījušies.
Vācijā pēdējo četru gadu laikā teju puse no 188 000 noraidīto patvēruma lūdzēju deportācijām nav īstenotas vai ir atceltas, vēsta mediji. Kopumā četru gadu laikā nav īstenotas 93 868 plānotās deportācijas. Atbilstoši Iekšlietu ministrijas datiem pērnais gads bijis pirmais, kad veiksmīgo deportāciju skaits bijis mazāks par nenotikušo deportāciju skaitu.
Avots: LETA