Valdība nolēmusi izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales. Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un ilgs no šodienas līdz šā gada 30.novembrim. Tāpat valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai, kurā iekļauti zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, satiksmes ministrs Uldis Augulis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas, Krāslavas un Rēzeknes novadu domju priekšsēdētājiem.
Tikmēr plūdos cietušās pašvaldības ir apmierinātas ar valdības atsaucību seku novēršanā, taču tiek izteikta cerība, ka ārkārtas situācija neattieksies tikai uz lauksaimniecības nozari.
Labklājības ministrs Jānis Reirs negatīvi vērtē paša vadītās Labklājības ministrijas izstrādātos priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai, jo šo problēmu labāk risinātu e-veselības ieviešana, norāda Reirs, uzsverot, ka liela daļa slimības lapu izraksta tāpēc, ka cilvēki gaida rindā uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Savukārt, ka rindu nebūtu, arī slimības lapu apjoms nebūtu tik liels.
Lai ietaupītu līdzekļus, Labklājības ministrija rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, liecina valdības sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums, kurā rosināts noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas kalendāra dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas.
Krimināllikumā nav jēdziena “valsts nozagšana”, taču “oligarhu lietas” materiālos ir vairāki piemēri, kas liecina, ka realitātē šāda parādība pastāv, to”oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja komisijas loceklis Andrejs Judins, iepazīstinot gan komisijas locekļus, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Jēkabu Straumi ar savu prezentāciju par valsts nozagšanas pazīmēm.
Valdība atbalsta Aizsardzības ministrijas plānu palielināt atalgojumu karavīriem par 50 eiro mēnesī. Karavīru atlīdzības reformu, kuras mērķis ir panākt karavīru atlīdzības konkurētspēju darba tirgū, sākta 2014.gadā.
Avots: LETA