Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Būvniecības valsts kontroles birojs no Rīgas domes Satiksmes departamenta ir saņēmis Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada tehniskās apsekošanas atzinumu.
Kontroles departamenta direktors Māris Demme norādīja, ka saņemtais atzinums ir daudz apjomīgāks un saturīgāks nekā iepriekš saņemtie slēdzieni un patlaban biroja darbinieki to vērtē. Konkrētāks lēmums par turpmāko rīcību no biroja puses varētu būt gaidāms rīt. Eksperti ir atzinuši, ka Deglava ielas satiksmes pārvads ir drošs ekspluatācijai, ja transportlīdzekļu masa nepārsniedz 30 tonnas, un ka būvdarbus objektā nepieciešams atsākt pēc iespējas ātrāk.

Veselības ministrijā ar lūgumu atcelt zāļu “Rigvir” izplatīšanas aizliegumu un atjaunot medikamenta pieejamību vērsušies 37 pacienti, informēja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Vēstules autori norāda, ka tās parakstītāju vidū ir daudzi pacienti ar melanomas sākuma stadijas diagnozi, kuriem zāles “Rigvir” esot vienīgā iespējamā terapija ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, kā arī pacienti ar 3. un 4.stadijas melanomas diagnozi, kuriem medikaments esot apturējis šī īpaši agresīvā ļaundabīgā audzēja metastāžu veidošanos.

Rīgas domes vadība pieņēmusi lēmumu atjaunot Rīgas filmu fonda darbu, lai sniegtu atbalstu starptautisku kino projektu īstenošanai galvaspilsētā. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Oļega Burova tikšanās ar Latvijas Kinoproducentu asociācijas pārstāvjiem, pieņemts lēmums jau tuvākajā laikā atsākt fonda darbu. Iemesli šādām lēmumam esot vairāki, piemēram, asociācijas pārstāvji detalizēti informējuši, ka viens domes ieguldītais eiro šajos projektos valstij atpakaļ atdod četrus eiro.
Aprīļa vidū TV3 raidījums “Nekā personīga” informēja, ka aizvadītā gada nogalē Rīgas dome savu atbalstu starptautiskiem kino projektiem apturēja.

Serbijas aizsardzības ministrs Aleksandrs Vulins šodien paziņojis, ka Belgrada var atteikties no ieceres pievienoties Eiropas Savienībai , dodot priekšroku ciešāku attiecību veidošanai ar Krieviju.
Lai gan Serbija ir oficiāli izteikusi vēlmi pievienoties ES, tās populistiskie līderi pamazām sper soļus ciešāku attiecību veidošanai ar Maskavu, kas stingri atbalsta Belgradas nostāju Kosovas jautājumā.
Kosovu, kas 2008.gadā vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību, Serbija joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. ES ir pieprasījusi abu valstu attiecību normalizāciju, ja tās vēlas turpināt eirointegrācijas procesu.

Ukrainai un Krievijai no kopīgā pāri palikusi tikai robeža, paziņojis jaunievēlētais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijai ir jāatdod kontrole pār katru milimetru no Ukrainas puses. Tikai tad mēs varēsim turpināt “kopīgā” meklējumus,” savā “Facebook” lapā raksta Zelenskis.
Viņš norādīja, ka Krievijas aizliegums eksportēt naftas produktus, punktu atvēršana Krievijas pasu izdalīšanai okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājiem, ukraiņu turēšana gūstā nekādi netuvina attiecību noregulēšanu starp abām valstīm. “Un par “brālīgām” tādas attiecības noteikti nevar nosaukt,” uzsvēra Zelenskis. Zelenskim amata zvērests jānodod līdz 2.jūnijam.

Tīmekļa vietnes “WikiLeaks” dibinātājs Džūljens Asanžs šodien Lielbritānijas tiesā apstiprinājis, ka nepiekrīt izdošanai ASV.
“Es nevēlos nodot sevi izdošanai par žurnālista darbu, kas ieguvis daudzas balvas un aizsargājis daudzus cilvēkus,” Vestminsteras tiesai videosaziņā no cietuma pavēstīja Asanžs.
Tiesnesis par nākamo sēdes datumu noteicis 30.maiju, taču viss process var prasīt mēnešus vai pat gadus.
ASV vēlas panākt Asanža izdošanu par simtiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu nopludināšanu

Eiropas valdības un uzņēmumi izveidos aliansi, lai izstrādātu nākamās paaudzes akumulatorus elektriskajiem automobiļiem, šajā projektā investējot piecus līdz sešus miljardus eiro, šodien paziņoja Francijas un Vācijas finanšu ministri.
Gatavību pievienoties projektam pauduši 35 uzņēmumi, tostarp Eiropas lielākie autoražotāji.
Politiskie līderi Eiropas Savienībā jau ilgstoši aicinājuši uz saskaņotiem pūliņiem, lai radītu blokā ražotus akumulatorus, kas atbrīvotu autobūvniekus no nepieciešamības paļauties uz Ķīnas ražojumiem.
Tuvākajos mēnešos Francijā tiks atvērta izmēģinājuma ražotne ar aptuveni 200 darbiniekiem, bet mērķis ir Francijā un Vācijā atvērt divas rūpnīcas, no kurām katra radītu 1500 darbvietu.

Avots:LETA