Balsojumā par 13.Saeimas priekšsēdētāju balsu vairākumu ieguvusi Ināra Mūrniece , kura šo amatu ieņēma arī 12.Saeimā.
Uz šo amatu pretendēja arī Jaunās konservatīvās partijas virzītā Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Mūrnieci atbalstīja 44 deputāti, bet Beitneri-Le Gallu – 32 parlamentārieši. Balsojumā pavisam piedalījās 77 deputāti, bet viena vēlēšanu zīme atzīta par nederīgu.
Par 13.Saeimas priekšsēdētājas biedri šodien ievēlēta Jaunās konservatīvās partijas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Uz šo amatu kandidēja arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Gundars Daudze, bet viņš saņēma mazāku atbalstu.
Par Beitneri-Le Gallu nobalsoja 65 deputāti, par Daudzi – 34.
Politiķei ir maģistra grāds vēsturē un doktora grāds socioloģijā.
Viņa kandidēja arī uz Saeimas priekšsēdētājas amatu, bet vairākuma atbalstu guva iepriekšējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece .
Saeimas Prezidijā darbojas divi priekšsēdētāja biedri, un Beitnere-Le Galla ievēlēta pirmajā no šiem amatiem. Vēl gaidāmas otrā biedra vēlēšanas.
Par Saeimas priekšsēdētāja otro biedri ir ievēlēta Inese Lībiņa-Egnere (JV).Uz šo amatu kandidēja arī Artuss Kaimiņš (KPV LV), tomēr viņš saņēma mazāku balsu skaitu.
Lībiņu-Egneri atbalstīja 65 deputāti, bet Kaimiņu – 31 parlamentārietis. Divas vēlēšanu zīmes bija nederīgas.
Par Saeimas priekšsēdētāja vietnieku Lībiņa-Egnere bija ievēlēta arī 12.Saeimā.
Kā zināms, par Saeimas priekšsēdētāju šodien ievēlēta deputāte Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), bet par pirmo priekšsēdētājas vietnieci – Jaunās konservatīvās partijas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis rīt Rīgas pilī tiksies ar partijas “KPV LV”, Jaunās konservatīvās partijas un partiju apvienības “Attīstībai/Par!” premjera amata kandidātiem, liecina Valsts prezidenta darba kārtība.
Prezidents iepriekš minēja, ka rīt varētu nosaukt vienu no kandidātiem, kuram uzticētu valdības veidošanu.
Partijas “KPV LV” 13.Saeimas frakciju vadīs Atis Zakatistovs, pavēstīja politiskā spēka Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems.
Frakcijas vadītāja vietnieks būs Artuss Kaimiņš. “KPV LV” 13.Saeimas frakcijā strādā 16 deputāti.
Tiesībsargs Juris Jansons vērsies pie Eiropas Komisijas, informējot par savu redzējumu attiecībā uz nabadzības riskiem Latvijā un 2019.gada valsts budžeta prioritātēm cilvēktiesību jomā. .Jansons uzsvēra, ka, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvija ievērojami atpaliek tādās jomās kā veselības aprūpe un sociālā drošība.
Viņaprāt, ir svarīgi nodrošināt, ka valsts ir parūpējusies arī par to iedzīvotāju vajadzībām, kuri nespēj paši parūpēties par sevi, proti, bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un nepilnām ģimenēm.
Novembra sākumam netipiski siltie laika apstākļi ziemāju sējumiem nekaitē un tie joprojām izskatās ļoti labi – lielākā daļa lauku cero, un ir labs nākamā gada ražas potenciāls, uzskata lauksaimnieku pārstāvji. Viņi cer, ka būs laba ziema – bez kailsala, kas mēdz būt februārī un martā. Tas ir ļoti būtiski visai Latvijas graudkopības nozarei, ņemot vērā to, ka divi pēdējie gadi bijuši grūti sausuma un pārlieku lielā mitruma dēļ.
Grupa Eiropas Parlamenta deputātu vērsušies pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles, aicinot viņu mainīt nostāju gāzesvada projekta “Nord Stream 2” jautājumā.
Vēstules autori brīdina, ka Vācija samazinās pati savu enerģētisko neatkarību, uzticot līdz 80% no gāzes piegāžu kopējā apjoma Krievijas koncernam “Gazprom”, un tas negatīvi ietekmēs visas ES enerģētisko drošību.
Viņi kritizē Vāciju, ka tā ignorējusi šīs problēmas, par kurām jau brīdinājušas gan Baltijas reģiona valstis, gan NATO un ASV.
Ukrainas ģenerālprokurors Jurijs Lucenko šodien paziņojis par atkāpšanos no amata un iesniegs atlūgumu prezidentam Petro Porošenko.
Lucenko atkāpies sakarā ar apvainojumiem, ka nav pienācīgi izmeklējis korupcijas apkarošanas kustības aktīvistes Katerinas Handzjukas slepkavību.
Viņa 31.jūlijā līdzās savām mājām Hersonā tika aplieta ar sērskābi un no gūtajiem ievainojumiem mirusi.
Saistībā ar uzbrukumu Ukrainas policija aizturējusi piecus cilvēkus.
Francijas drošības dienests aizturējis sešus cilvēkus aizdomās par uzbrukuma plānošanu Francijas prezidentam Emanuelam Makronam.
Varasiestādes plašāku informāciju par aizturētajiem neatklāja. Nav zināms, vai viņi darbojušies kopā vai atsevišķi.
Uzbrukuma plāns Makronam atklāts pāris dienas pirms Francijā ieradīsies ASV prezidents Donalds Tramps un desmitiem citu valstu līderi, lai piedalītos pasākumos par godu simts gadiem kopš Pirmā pasaules kara beigām.
Avots:LETA