Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens saņēmuši pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, taču par pielaides piešķiršanu vēl diviem ministriem vēl turpinās pārbaudes.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzina, ka viņa rīcībā nav informācijas par to, vai pielaidi saņēmuši labklājības ministre Ramona Petraviča un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce .
Premjers norādīja, ka atbildīgās iestādes turpina darbu, bet viņš līdz šim neesot saņēmis informāciju, ka kādam no ministriem būtu atteikta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce neredz iemeslu, kādēļ Satversmes aizsardzības birojs viņam varētu neizsniegt pielaidi valsts noslēpumam.
Ministrs norāda, ka viņam nav bažu par to, ka pielaide tiks izsniegta un, ka viņš pilnībā uzticas valsts drošības iestādēm.
Vienlaikus Pūce paudis, ka, ja gadījumā SAB pielaidi valsts noslēpumam atteiks, viņš atkāpsies no amata.
Tikmēr labklājības ministre Ramona Petraviča šodien, vaicāta kā rīkosies, ja nesaņems pielaidi valsts noslēpumam, žurnālistiem teica, ka tas nebūšot atkarīgs no viņas, bet par to lemšot premjerministrs.
Eksperti maija vidū diskutēs par izglītības pieejamību skolu reorganizācijas rezultātā.
Viņi spriedīs par to, kā reģionālā reforma ietekmēs skolu tīklu, cik tāls ceļš skolēniem būs jāmēro līdz mācību iestādei, un, vai tiks saglabāts princips, ka no 1. līdz 6.klasei bērnam jāmācās iespējami tuvu dzīvesvietai. Diskusijā piedalīsies eksperti no Izglītības un zinātnes ministrijas , nevalstiskajām organizācijām un skolām.
Viens no vakar Ādažu poligonā sprādzienā cietušajiem Albānijas bruņoto spēku karavīriem jau vakar pametis slimnīcu, bet otra cietušā karavīra stāvoklis ir galēji smags. Viņš joprojām atrodas Intensīvās terapijas klīnikā, kur ārsti cīnās par viņa dzīvību.
Jau ziņots, ka sprādzienā, neitralizējot nesprāgušu munīciju, poligonā gājusi bojā Albānijas Bruņoto spēku virsleitnante un ievainots kontingenta komandieris un seržants.
Latvijā dienesta pienākumus pilda aptuveni 20 nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas inženieri no Albānijas. Viņi iekļauti NATO kaujas grupā.
Iedzīvotāju atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Savienībā pašlaik vērtējams kā lielākais valsts vēsturē, šodien konferencē “15 no 100: Latvijas dalība Eiropas Savienībā” pauda pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Viņš norādīja, ka sākotnēji, iestājoties ES, aptuveni trešdaļa iedzīvotāju uzskatīja, ka Latvijas dalība ES ir laba lieta. Ekonomiskās krīzes laikā, 2009. un 2010.gadā, šis rādītājs samazinājies, savukārt kopš 2014.gada – pieaudzis. Saskaņā ar jaunākajiem SKDS datiem, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas dalību ES kā labu lietu vērtēja 46% iedzīvotāju.
Lietuva nevar sadarboties ar Baltkrieviju jautājumos, kas skar kaimiņvalstī netālu no robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju , jo tas nozīmētu atzīt šīs spēkstacijas likumību un līdz ar to zaudēt iespēju pieprasīt tās slēgšanu, šodien paziņojusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Pēc viņas teiktā, tas pilnībā attiecas arī uz nesen saņemto Minskas piedāvājumu risināt sarunas par kopīgas Astravjecas AES novērošanas sistēmas veidošanu, ko pozitīvi novērtējis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Prezidente atgādinājusi par februārī pieņemto Espo konvencijas dalībvalstu atzinumu, ka par problēmu uzskatāma nevis drošība pašā atomelektrostacijā, bet tieši būvlaukuma vietas izvēle.
Parīzes policija aizliegusi “dzelteno vestu” protestus Elizejas laukos rīt, kad tur notiks piemiņas pasākums par godu Otrā pasaules kara beigām.
“Dzelteno vestu” kustība radās novembra vidū Francijas lauku rajonos kā reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret prezidenta Emanuela Makrona politiku. Parīzē demonstrācijas nereti pāraugušas vardarbībā un vandalismā.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers šodien, atskatoties uz paveikto piecu gadu laikā, norādīja, ka EK ir sasniegusi galvenos mērķus ekonomikas izaugsmes, darbavietu un investīciju veicināšanā, bet vienlaikus atzina, ka viņš savā amatā pieļāvis arī kļūdas.
Junkera piecu gadu termiņš EK prezidenta amatā beigsies oktobrī. Ceturtdien Eiropas Savienības līderi tiksies Sibiu, Rumānijā, lai vienotos par bloka prioritātēm nākamajiem gadiem.
Junkers sacīja, ka sevišķi lepojas par Grieķijas saglabāšanu eirozonā, neskatoties uz ekonomisko krīzi šajā valstī.
Avots:LETA