Veselības ministrija atsaukusies uz Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības aicinājumu un sasaukusi darba grupu mediķu atalgojuma jautājumu pārrunāšanai. Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris skaidroja, ka arodbiedrība vēlētos precizēt, kādas būs nozares darbinieku zemākās samaksas, jo pagaidām tiekot runāts tikai par vidējo samaksu. Darba grupas tikšanās notiks piektdien. Kā liecina VM apkopotā informācija, nākamgad stacionārajā veselības aprūpē strādājošo ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa pieaugs par aptuveni 80% – no 859 eiro līdz 1547 eiro.
Oktobra sākumā vairākas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas lauksaimnieku organizācijas kopīgi nosūtīja vēstuli Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram ar aicinājumu steidzamības kārtā rast atbalsta mehānismus lietavu skarto reģionu lauksaimniekiem. Situācija ir ļoti smaga, jo līdz septembra beigām Baltijas valstīs un Somijā tika novākts aptuveni 30-65% labības, proteīnaugu, rapša un citas laukaugu kultūras. Novāktās ražas kvalitāte ir slikta, un lieli resursi tiek patērēti ražas kaltēšanai. Biedrības “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons pauda bažas par to, ka lielo lietavu izraisītās sekas būs jūtamas vēl pāris nākamos gadus.
Baltijas un Ziemeļvalstis pirmo reizi uzaicinājušas Īriju un Nīderlandi pievienoties to tradicionālajai sanāksmei Briselē pirms Eiropas Savienības samita. Tā dēvētais NB6 formāts, kas ietver Latviju, Lietuvu, Igauniju, Dāniju, Somiju un Zviedriju, tika izveidots pēc trīs Baltijas valstu pievienošanās ES, un šo sešu valstu līderi tiekas pirms katras Eiropadomes sēdes. Baltijas un Ziemeļvalstis ar Īriju un Nīderlandi vieno apziņa par brīvās tirdzniecības nozīmīgumu, vēlme saglabāt ciešas attiecības starp ES un Lielbritāniju un piesardzība pret Vācijas un Francijas ierosinājumu veidot “daudzātrumu” Eiropu. ES samitā ceturtdien un piektdien galvenā tēma būs “Breksits” un Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosinātās reformas ES.
ANO tiesneši spriedumu kara noziegumos un genocīdā apsūdzētā Bosnijas serbu armijas komandiera Ratko Mladiča lietā pasludinās 22.novembrī. Mladičs tika aizturēts 2011.gadā pēc 16 gadus ilgas bēguļošanas un kopš tā laika atrodas ieslodzījumā. 74 gadus vecais Mladičs apsūdzēts par genocīdu, cilvēku vajāšanu un iznīcināšanu, slepkavībām, deportācijām, necilvēcīgu rīcību un nežēlīgu izturēšanos. Srebrenicā tika noslepkavoti aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Šis slaktiņš tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu, kas Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Pie Skotijas krastiem šodien darbību sāka pasaulē pirmais peldošo vēja ģeneratoru parks, tādējādi paverot iespēju uzstādīt vēja turbīnas dziļāk jūrā, nebojājot skatu no krasta. Tas nosrošinās elektroenerģiju aptuveni 20 000 mājsaimniecību.
Avots:LETA