Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Politiķim Artim Pabrikam ir iespējams izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, savukārt par politiķi Aldi Gobzemu nepieciešama papildus pārbaude, noskaidroja aģentūra LETA.
Prezidents iepriekš uzsvēris, ka izvirzīs tikai tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, par kuru nebūs šaubas par viņa iespējām saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Satversmes Aizsardzības birojs solīja “maksimāli īsā laika” veikt pirmspārbaudi par premjera amata kandidātiem.

Aizejošās valdības zemkopības ministrs, deputāts Jānis Dūklavs (ZZS) šodien ievēlēts par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju.
Par viņa vietnieku Krišjānis Feldmans no JKP, bet par sekretāru – Ivars Zariņš (S).

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam virzītā Ieva Jaunzeme vēlas turpināt iepriekšējās nodokļu administrācijas vadītājas Ilzes Cīrules iesāktās reformas.
Viņasprāt, , arī turpmāk VID jābūt saprotamai un uzņēmējiem draudzīgai iestādei, tai arī tuprmāk jāpārstāv Cīrules formulētās vērtības – profesionalitāte, sadarbība, lojalitāte un atbildība. Jaunzeme uzskata, ka uzņēmumiem to pirmajā darbības gadā nepieciešams īpašs atbalsts.

Papildus pārbaudei pielaides valsts noslēpumam saņemšanai nevajadzētu būt šķērslim, lai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izšķirtos premjera amatam nominēt “KPV LV” politiķi Aldi Gobzemu, uzskata politiķis.
Papildus pārbaude nepieciešama, jo Gobzemam iepriekš nekad nav bijusi izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, skaidroja Satversmes aizsardzības birojā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju vadīs parlamentārietis Andrejs Judins (JV).
Par komisijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), bet par sekretāru – Armands Krauze (ZZS).

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, protesta akcijā piespraužot pie formastērpa melnu lenti, paudīs neapmierinātību ar esošo situāciju.
Uz apakšstacijām patlaban izsūtītas melnās lentes, kuras arodorganizācija aicina piespraust pie formas tērpa un publicēt bildes sociālos tīklos
Arodorganizācija tādā veidā vēlas piesaistīt sabiedrības uzmanību esošajam atalgojuma un resursu trūkumam dienestā .
Šī akcija līdz ar citām turpināšoties tik ilgi, kamēr NMPD mediķiem par 20% netiks celts atalgojums .

Attieksme pret eiro Latvijā kopumā ir pozitīvāka nekā vidēji Eirozonā, liecina jaunākās Eirobarometra aptaujas dati. 63% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka eiro lietošana valstij ir labvēlīga.
19% uzskata, ka nelabvēlīga, tomēr šādi domājošo skaits samazinās.

Lietuvai ir vajadzīga lidmašīna, kas būtu paredzēta tieši valsts vadītāju un dažādu delegāciju lidojumiem, šodien paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis pēc tam, kad Lietuvas Gaisa spēku lidmašīnas bojājuma dēļ prezidentes Daļas Grībauskates delegācijai svētdien nācās atcelt piedalīšanos Latvijas simtgades svinībās, bet premjeram šodien atgriezties no Briseles ar reisa lidmašīnu.

Igaunijas iekšlietu ministrs Andress Anvelts šodien paziņojis, ka atkāpjas no amata, skaidrojot to ar veselības problēmām.
Ministrs, kas ir valdošās Sociāldemokrātu partijas biedrs,norādījis, ka aiziet no politikas pavisam un nekandidēs pavasarī gaidāmajās Rīgikogu vēlēšanās, lai gan bija paredzēts, ka viņš tajās startēs ar pirmo numuru savas partijas sarakstā Austrumviru apriņķī.

Polija pievienojusies ASV un vairākām citām valstīm, šodien paziņojot, ka neparakstīs pretrunīgi vērtēto ANO migrācijas līgumu.
Valdības izplatītajā paziņojumā teikts, ka līgums ir pretrunā ar tās prioritātēm, kuru vidū ir arī “Polijas pilsoņu drošība un kontroles saglabāšana pār migrācijas plūsmām”.
Turklāt, līgums nesniedz pietiekami stingras garantijas “valstu suverēnajām tiesībām izlemt, ko tās uzņem savā teritorijā, un nošķirt legālo migrāciju no nelegālās”.
Eiropas Savienībā līdz šim līgumu atteikušās parakstīt Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Slovēnija un Ungārija.

Interpola ģenerālajā asamblejā šodie noraidīts Kosovas lūgums par tās uzņemšanu starptautiskajā policijas organizācijā, vēsta Serbijas un Kosovas amatpersonas.
Serbijas iekšlietu ministrs , ziņojot no ģenerālās asamblejas, tviterī pavēstīja par “uzvaru”.
Serbija ar sabiedrotās Krievijas atbalstu aģitējusi pret Kosovas uzņemšanu Interpolā.
Belgrada neatzīst Kosovas 2008.gada deklarāciju par neatkarību no Serbijas.

Krievijas policijas ģenerālmajora Aleksandra Prokopčuka ievēlēšana Interpola prezidenta amatā var atstāt graujošu iespaidu uz šo starptautisko tiesībaizsardzības struktūru, brīdinājis britu finansists un Kremļa kritiķis Bils Brauders.
Laikā, kad Krievija tiek apsūdzēta ķīmisko ieroču izmantošanā un vēlēšanu manipulēšanā, Interpolam nevajadzētu iecelt Putina pakļautībā esošu cilvēku “vissvarīgākās tiesībaizsardzības struktūras vadībā”, britu raidorganizācijai BBC sacīja Brauders.
Iebildumus pret Krievijas kandidātu pauduši arī ASV senatori.
Interpola dalībvalstis ģenerālās asamblejas sanāksmē rīt Dubaijā balsos par jauno organizācijas prezidentu.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess šodien paziņojis, ka viņš balsos pret saskaņoto “Breksita” vienošanās projektu, ja tajā netiks izdarīti grozījumi Gibraltāra jautājumā, nepārprotami nosakot, ka šīs teritorijas nākotne ir atkarīga no sarunām starp Madridi un Londonu.Gibraltārs Lielbritānijas valdījumā atrodas kopš 1713.gada, taču Spānija joprojām pretendē uz tā atgūšanu.
Tomēr saskaņā ar ES tiesību normām līgums par Lielbritānijas izstāšanos no bloka jāapstiprina ar tā dēvēto kvalificēto vairākumu, un tāpēc atsevišķa dalībvalsts to nevar bloķēt.
Lielbritānijai aizejot no ES, bloku nāksies pamest arī Gibraltāram, lai gan 2016.gada referendumā 96% šīs nelielās teritorijas iedzīvotāju balsoja pret “Breksitu”.

Avots:LETA