Latvijas Televīzijas valde turpmāk darbosies viena cilvēka sastāvā, šodien lēma Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Šī medija valdē būs viens loceklis – pašreizējais LTV valdes loceklis Ivars Priede.
Viņš varēs izvēlēties prokūristus, kas strādās kopā ar viņu, taču atbildība par lēmumiem gulsies tikai uz Priedes pleciem.
Lēmums par valdes locekļu skaita samazināšanu ir kā pagaidu risinājums situācijā, kurā ir izveidojušās pretrunas starp vairākiem likumiem, kā dēļ nav lietderīgi sludināt jaunu konkursu uz LTV valdi.
Pēc Augusta Deglavas ielas pārvada slēgšanas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens sagaida Rīgas domes iesaistīšanos satiksmes regulēšanā un aktīvāku sabiedrības informēšanu par apbraucamajiem ceļiem.
Policija patlaban nodrošina savu klātbūtni satiksmes bloķēšanā. Savukārt “Rīgas satiksme” atbilstoši organizē sabiedriskā transporta kustības izmaiņas un informē par to iedzīvotājus.
Ministrs saprot situācijas nopietnību un sagādātās neērtības un aicina pret tām izturēties saprotoši, bet vienlaikus arī uzsver, ka tas tiek darīts kopējas iedzīvotāju drošības dēļ. Tiklīdz eksperti sniegs atzinumu, ka tilta ekspluatācija ir droša, satiksme pār to tikšot atjaunota.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apturējusi Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu, kas paredz rīkot iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai.
VARAM uzskata, ka Ikšķiles domes lēmums nepārprotami pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību pilnvaras, jo saskaņā ar likumu vietvara var organizēt, piemēram, publisko apspriešanu, bet tikai par pašas pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.
Rīgas domes Satiksmes departaments šorīt veicis urbumus arī viskritiskākajā stāvoklī esošajā Augusta Deglava ielas pārvada balstā, un pārbaudes liecinot, ka tas atbilst drošības prasībām.
Veikto urbumu rezultātus departaments šodien iesniegs BVKB, kura direktora vietnieks intervijā “TV24” vēlreiz norādīja, ka biroja rīcībā patlaban nav dokumentu, kas apliecinātu, ka tilta ekspluatācija ir droša. Ir izdarīti secinājumi, bet nav to pamatojuma, viņš teica.
Aktuāls ir arī jautājums par tilta laiduma pārseguma plātņu nestspēju.
Birojs vēlas redzēt pamatojumu, kādēļ ir pieļaujama transporta kustība ar ierobežojumu līdz 30 tonnām bez konstrukciju nostiprināšanas.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmums līdz 15.maijam atlikt jautājumu par prokuratūras lūgumu kriminālvajāšanai izdot deputātu Ati Zakatistovu lietas pirmstiesas izmeklēšanu neietekmēs.
Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule pieļāva, ka 15.maija sēdē varētu tikt pieņemts lēmums attiecībā uz Zakatistova izdošanu. Saeima par to balsot varētu 16. vai 23.maijā.
Komisijas vadītāja ar prokuroru pirmdien vai otrdien apspriedīs iespēju ar lietas materiāliem iepazīties visiem Saeimas deputātiem.
Akūtu veselības aprūpes problēmu risināšanai nākamgad nepieciešami papildu 250 miljoni eiro.
Sācies darbs pie pilnā 2020.gada prioritāro pasākumu pieprasījuma, un viss papildus nepieciešamā finansējuma pieprasījums nākamajam gadam Finanšu ministrijai jāiesniedz līdz 15.jūlijam.
Veselības ministrijai jau ir skaidrs redzējums, cik finansējuma nepieciešams, lai risinātu akūtās problēmas, kas ir darba samaksas nodrošināšana, kompensējamie medikamenti , ambulatoru pakalpojumu pieejamības uzlabošana un citas prioritātes.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprinājusi jaunus dabasgāzes pārvades pakalpojumu tarifus pārvades sistēmas operatoram “Conexus”, kas stāsies spēkā no 1.jūlija, un būs spēkā līdz 2020.gada 1.janvārim.
Tas nozīmē, ka maksa Latvijas lietotāju apgādei būs 2,53 eiro par megavatstundu (MWh). Jaunie tarifi attieksies uz dabasgāzes tirgotājiem un plānots, ka tie būs spēkā līdz brīdim, kad savu darbību sāks vienotais Latvijas, Igaunijas un Somijas reģionālais dabasgāzes tirgus – 2020.gada 1.janvārī.
Vācijā izplatītāks kļuvis negatīvs viedoklis par patvēruma meklētājiem, neraugoties uz to, ka nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas valstī, sarūk, liecina jaunākā pētījuma dati.
2014.gadā negatīvs viedoklis bija 44% vāciešu, migrācijas krīzes laikā 2016.gadā šis skaitlis bija pieaudzis līdz 49,5%, bet šā gada februārī – jau līdz 54%, sasniedzot augstāko rādītāju kopš pētījuma aizsākšanas.
Šajā laika posmā sarukusi neiecietība pret citām minoritātēm, arī pret bezpajumtniekiem un homoseksuāļiem.
Mazāk kā 40% eiropiešu zina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks maijā, un tikai 5% var nosaukt precīzus datumus, liecina aptauja.
Vairāk nekā 50% par to zināja tikai septiņās valstīs.
Tomēr aptaujas rezultāti liecina, ka liels vairākums eiropiešu atbalsta savas valsts dalību Eiropas Savienībā , proti, 61% 27 dalībvalstīs , izņemot Lielbritāniju.
Tik liels atbalsts dalībai ES nav bijis kopš Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā vai Māstrihtas līguma noslēgšanas 1992.gadā.
Pāris mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām gatavību piedalīties tajās paudusi vien trešdaļa Eiropas Savienības pilsoņu. Lai mudinātu cilvēkus tajās piedalīties , EP nācis klajā ar videoklipu, kurā attēlo bērna piedzimšanu un caur šādu prizmu aicina piedalīties gaidāmajās Eiropas vēlēšanās, paturot prātā nākamās paaudzes, kuru dzīvi ietekmēs šo vēlēšanu iznākums.”Katrs no mums var dot savu pienesumu, bet kopā mēs varam panākt īstas pārmaiņas. Izvēlies Eiropu, kādā gribi redzēt mani uzaugam,” vēstīts video.
Avots:LETA