Zemkopības ministrija nav informēta, ka plūdu postošo seku novēršanai izmaksātās kompensācijas varētu būt izlietotas neatbilstoši mērķiem, norādīja ministrijā. Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka daļa kompensāciju varētu būt izmaksātas nepamatoti, ZM aicina ikvienu, kura rīcībā ir ziņas par krāpnieciskām darbībām , nodot šo informāciju Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīcībā, kas varēs šo informāciju pārbaudīt un gadījumā, ja tiks konstatēti krāpniecības gadījumi, izmaksātos līdzekļus atgūt. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēstīja, ka daļa Latgales zemnieku varētu būt rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos cietušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult.
Koalīcijas partijas pašlaik nepauž iebildumus pret Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta jaunāko redakciju, ko izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstījusi Sociālā un darba lietu komisija. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka Veselības finansēšanas likumprojekts ir galvenā aktualitāte Saeimā. 30.novembrī par likumprojektu būs jābalso Saeimai, un pēc tam gan komisijai, gan parlamentam vēl būs par to jālemj galīgajā lasījumā.
Koalīcijas sadarbības padome kādā no tuvākajām sēdē varētu vērtēt nacionālās apvienības rosinājumu Darba likumā noteikt, ka darba ņēmējam, pildot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības sazināties tikai valsts valodā. Vēl nepieciešams apkopot koalīcijas partneru viedokļus.
Pēc nacionālās apvienības Rīgas domes deputāta Jurģa Klotiņa iniciatīvas domes opozīcijas frakcijas ierosinājušas sasaukt ārkārtas sēdi, lai atkārtoti lemtu par “Rail Baltica” projekta darba grupas izveidi. Rīgas domes “Rail Baltica” projekta darba grupa ir iecerēta kā konsultatīva institūcija, kuras mērķis būtu nodrošināt, ka projekta radītās papildu iespējas Rīgas pilsētas teritorijā transporta un publiskās ārtelpas jomā tiek īstenotas kvalitatīvi un iedzīvotāju labākajās interesēs.
No Krievijas izraidīts Polijas Nacionālās piemiņas institūta vēsturnieks Henriks Glembockis. Viņš šomēnes Sanktpēterburgā lasīja lekcijas par Padomju Savienības slepenpolicijas īstenoto operāciju pret poļiem 1937.gadā un 1938.gadā. Glembockis bija plānojis palikt Krievijā līdz 10.decembrim, lai pētītu Krievijas impērijas politiku pret poļiem 19.gadsimtā un Padomju Savienības politiku pret poļiem 20.gadsimtā. Polijas Radio norāda, ka vēsturnieka izraidīšana varētu būt atbilde Polijas lēmumam izraidīt Krievijas pilsoni, kurš apsūdzēts darbībās ar mērķi apdraudēt Polijas intereses un par sadarbību ar Krievijas slepenajiem dienestiem.
Tikai 24% katalāņu vēlas, lai centieni atdalīties no Spānijas turpinās arī pēc 21.decembrī paredzētajām Katalonijas reģionālajām vēlēšanām. 71% katalāņu vēlas vienošanos ar centrālo valdību par Katalonijas problēmu atrisināšanu, reģionam paliekot Spānijas sastāvā. Atgādināsim, ka Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan Spānijas tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu.
Avots:LETA