Arī pēc papildu pārbaudes ar melu detektoru Satversmes aizsardzības birojs nolēmis nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam Saeimas deputātam Jānim Tutinam (S). Tutins šodien vērsies pie ģenerālprokurora , lai pārsūdzētu šo lēmumu. Viņš ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas biedrs, bet dalībai sēdēs nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.
Konkursā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka amatu turpmāk tiks vērtēti četri pretendenti, informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Satversmes aizsardzības birojs divu nedēļu laikā izvērtēs vai šie pretendenti atbilst likuma prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. Šie pretendenti ir no valsts un privātā sektora, taču viņu vārdi netiek atklāti. Pārējie pieci konkursā pieteikušies pretendenti neatbilda konkrētiem kritērijiem.
Jauna Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja izvēles procesā tiks piesaistīta personāla atlases kompānija, informēja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis. Konkursu uz VID vadītāja vietu varētu izsludināt pēc Lieldienām.
Saeimas komisija pēc starpsesiju pārtraukuma turpinās diskusijas par iedzīvotāju iniciatīvu saglabāt esošo regulējumu, kas paredz skolas gaitu sākšanu no septiņu gadu vecuma. Uz nākamo sarunu paredzēts aicināt Latvijas Pašvaldību savienības, Veselības ministrijas, kā arī citu institūciju pārstāvjus. Iedzīvotāju iniciatīva saglabāt esošo regulējumu, kas paredz skolas gaitu sākšanu no septiņu gadu vecuma, portālā “Manabalss.lv” savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu.
Latvijā sievietes savu pirmdzimto pasaulē laiž vidēji 26,8 gadu vecumā, un tas ir jaunākais vecums Baltijas valstu vidū un trešais jaunākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina ES dati par 2016.gadu. Visjaunākās sievietes pirmo bērnu pasaulē laiž Bulgārijā (vidēji 26 gadu vecumā), seko Rumānija , Latvija , Slovākija , Polija, Lietuva un Igaunija . Savukārt lielākais vidējais vecums reģistrēts Itālijā (31 gads), Spānijā un Luksemburgā. ES vidēji sievietes savu pirmo bērnu pasaulē laiž 29 gadu vecumā.
Bijusī Katalonijas izglītības ministre Klāra Ponsati šodien Edinburgā padevusies policijai, un viņai tagad draud izdošana Spānijai, kur katalāņu politiķei izvirzītas apsūdzības dumpī. Ponsati ir viena no sešiem katalāņu separātistu līderiem, kas pēc pērn sarīkotā Katalonijas neatkarības referenduma aizbēga uz ārzemēm. Pēc referenduma viņa kopā ar bijušo Katalonijas premjerministru Karlesu Pudždemonu aizbēgusi uz Beļģiju vēlāk devusies uz Skotiju, kura viņa ir profesore Svētā Endrjūsa Universitātē.
Arī Melnkalne šodien nolēmusi izraidīt vienu Krievijas diplomātu, pievienoj0ties tām valstīm, kuras reaģējušas uz Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušajam krievu dubultaģentam Sergejam Skripaļam. Neskatoties uz spēcīgiem Krievijas iebildumiem, Melnkalne pērnā gada jūnijā iestājās NATO. Melnkalne arī vainojusi Krieviju par saistību ar 2016.gada oktobrī notikušo apvērsuma mēģinājumu šajā Balkānu valstī.
Uzbrukumu bijušajam krievu dubultaģentam Sergejam Skripaļam, iesējams, sarīkojuši Lielbritānijas specdienesti, šodien paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija. “Lielbritānijas varasiestādes sistemātiski demonstrējušas nespēju garantēt Krievijas pilsoņu drošību [Lielbritānijas] teritorijā,” norādīja ministrijā. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons parlamentā norādījis, ka Krievija uzbrukumu varētu būt sarīkojusi, lai iebiedētu potenciālos pārbēdzējus, kā arī mobilizētu elektorātu pirms prezidenta vēlēšanām. Arī Eiropas Savienība un NATO par vienīgo ticamo versiju atzinušas Krievijas atbildību par šī uzbrukuma sarīkošanu.
Lielbritānija ar atpakaļejošu datumu izskatīs apmēram 700 turīgiem ārvalstu investoriem izsniegtās vīzas, kas izsniegtas cilvēkiem, kuri vēlas Lielbritānijā vadīt uzņēmumus un investēt vismaz 50 000 britu mārciņu. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka Apvienotā Karaliste varētu izvērtēt, vai šī vīzu politika ir izmantota pareizi, tādā veidā reaģējot uz bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu Solsberi.
Avots:LETA