Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Kanādas premjerministra Džastina Trudo vizītei Latvijā būs ne tikai simboliska, bet arī praktiska nozīme,  sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Trudo vizītē Latvijā ieradīsies 10.jūlijā, un tās laikā plānots pārrunāt Latvijas un Kanādas turpmākās sadarbības iespējas, pievēršoties arī ekonomiskajai sadarbībai. Tāpat tiks apspriesta gatavošanās NATO samitam Briselē un Eiropas Savienības un Kanādas attiecības.

Datu valsts inspekcija  nesaskata personas datu apstrādes pārkāpumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja  publicētajā sarakstā ar politisko organizāciju un partiju ziedotājiem, informēja inspekcijā. Partijas “KPV LV” līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa vērsusies pie tiesībsarga Jura Jansona, apgalvojot, ka KNAB, publiskojot informāciju par politiskā spēka ziedotājiem, aizskar viņas un citu personu tiesības.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija vairs nebrīdina par plānotajām pārbaudēm un  tas palīdz efektīvāk atklāt iespējamos pārkāpumus, uzskata inspekcijas vadītāja Marianna Dreja. Veicot 74 dažādas pārbaudes bērnu aprūpes iestādēs, 16 gadījumos izdevies atklāt vardarbības pazīmes.  Konstatējot nopietnus bērnu tiesību pārkāpumus,  inspekcija par to nekavējoties informē tiesībsargājošās institūcijas, norāda Dreja.

Lielo skolu reitings, ko izstrādā Ata Kronvalda fonds, arī šogad ir bez būtiskām izmaiņām – līderos aizvien ir valsts ģimnāzijas. Lielo skolu vidū līdere nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, kas punktu ziņā gandrīz trīs reizes apsteidz reitinga otrajā vietā ierindoto Daugavpils Krievu vidusskolu – liceju. Trešajā vietā ir Rīgas Valsts 2.ģimnāzija, ceturtajā – Āgenskalna Valsts ģimnāzija, bet piektajā – Daugavpils Valsts ģimnāzija. Mazo skolu reitingā pirmo vietu atkārtoti ieņem RTU Inženierzinātņu vidusskola. Tai seko Rīgas Doma kora skola, trešajā vietā ir Zemgales vidusskola, ceturtajā – Daugavpils Saskaņas pamatskola un piektajā – Babītes vidusskola.

Pērn Latvijā bijis par 188 praktizējošām medicīnas māsām mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn Latvija praktizēja 8447 māsas jeb 43,7 māsas uz 10 000 iedzīvotāju.  OECD valstu vidējais rādītājs ir 90 māsu uz 10 000 cilvēku, Latvijai ieņemot vienu no pēdējām vietām šajā jautājumā. Ārstniecības personu skaita dinamika pērn joprojām bijusi negatīva, un samazinājums vērojams ne tikai māsu, bet arī ārstu, zobārstu un vecmāšu vidū. Vienlaikus ārsta palīgu skaits pavisam nedaudz pieaudzis.

Rīgā pēdējo trīs gadu laikā pilnībā nav īstenots neviens Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcijā 2016.-2018.gadam iekļautais projekts, šodien izskanēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā. Rīgā patlaban aktualizēti, bet nepabeigti ir astoņi veloceļu projekti, taču daļu no tiem dome cer sākt būvēt šogad.

Ekonomikas ministrija  prognozē, ka arī nākamajos gada mēnešos apstrādes rūpniecībā turpināsies stabila izaugsme. Izaugsmes tempus noteiks gan uzņēmēju spēja palielināt konkurētspēju, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos – Eiropas Savienības  un NVS valstīs. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi pēc neizlīdzinātiem datiem šā gada maijā bija par 3% lielāki nekā pirms gada.

Ūdens uzkrāšanās Mežaparka lielās estrādes komunikāciju šahtās  Dziesmu un  Deju svētku noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā” un tā ģenerālmēģinājumu neietekmēs. Jau informējām, ka problēma  atklāta šodien, veicot pēdējos plānotos tehniskā nodrošinājuma darbus. Rīgas pašvaldības uzņēmuma  “Rīgas meži” darbinieki  atsūknēja ūdeni no šāhtām.   Par atsevišķu pazemes komunikāciju kanālu izbūvi varētu domāt estrādes otrajā pārbūves posmā, skaidroja uzņēmumā Rīgas meži.

Valsts policija  aicina vecākus parūpēties, lai Dziesmu un deju svētku laikā katram bērnam būtu līdzi mobilais telefons un ar bērnu jebkurā brīdī varētu sazināties. Arī  atkārtoti izrunāt, ko darīt, ja gadās, piemēram, nomaldīties no sava kolektīva. Arī šajos svētkos policijas darbinieki ir palīdzējuši dažiem noklīdušiem svētku dalībniekiem.

Ekonomikas ministrija  prognozē, ka arī nākamajos gada mēnešos apstrādes rūpniecībā turpināsies stabila izaugsme. Izaugsmes tempus noteiks gan uzņēmēju spēja palielināt konkurētspēju, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos – Eiropas Savienības  un NVS valstīs. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi pēc neizlīdzinātiem datiem šā gada maijā bija par 3% lielāki nekā pirms gada.

Turīgās valstis piedzīvo vēl nepieredzētu algu izaugsmes stagnāciju, neskatoties uz bezdarba kritumu,  brīdināja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija . OECD norāda, ka bezdarbs vairumā organizācijas dalībvalstu šobrīd ir zem vai tuvu līmenim, kāds bija novērojams pirms 2008.gada ekonomikas krīzes. Taču algu nominālais pieaugums pērnā gada ceturtajā ceturksnī bija vien 3,2%, salīdzinot ar 5,8% 2007.gada otrajā ceturksnī, kad bezdarba līmenis bija aptuveni tāds pats, kā šobrīd. Lēno atalgojuma pieaugumu veicina zemā inflācija, ievērojama produktivitātes izaugsmes palēnināšanās un zemu atalgojumu darbvietu plašā dažādība.

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā šodien ieradušies 69 atraidīti patvēruma meklētāji, kuri deportēti no Vācijas. Šī ir jau 14.atraidīto patvērumu meklētāju grupa, kas deportēta no Vācijas kopš 2016.gada, kad Afganistānas un Vācijas valdības noslēdza vienošanos par nelegālo imigrantu atpakaļsūtīšanu. Saskaņā ar šo vienošanos izraidīti vairāk nekā 300 cilvēku.

Igaunijas Jūras spēki par 30 miljoniem eiro modernizēs trīs ” mīnu tralerus. Tie tiks aprīkoti ar modernākām, precīzākām un daudz vieglāk uzturamām mīnu meklēšanas un likvidēšanas sistēmām, kas ļaus  būtiski ietaupīt resursus. Mīnu traleru modernizāciju veiks  Skotijā. Plānots, ka pirmais no tiem  Igaunijā atgriezīsies jau šā gada nogalē, bet abi pārējie – līdz nākamā gada beigām.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums  līdz 2030.gadam gatavojas investēt attīstībā septiņus miljardus eiro, sasniegt 725 miljonu eiro apgrozījumu un kļūt par reģiona mobilitātes līderi. Līdz 2030.gadam uzņēmums iecerējis palielināt pārvadājamo kravu plūsmu par 30% – līdz 70 miljoniem tonnu – un divkāršot pasažieru pārvadājumu apjomu, lai tas sasniegtu astoņus miljonus.

Avots:LETA