Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš nolēmis nolikt parlamenta deputāta mandātu. Vaicāts, vai ir uzrakstījis iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu, Kļaviņš šodien žurnālistiem atbildēja apstiprinoši. Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sācis kriminālprocesu pret Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Parlamentārietis pēc kļūšanas par liepājnieku bija sācis saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju. Kļaviņš nākamajās Saeimas vēlēšanās nekandidēs.
Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi, kas 64 vietās visā Latvijā norisināsies no 14. līdz 16.septembrim, aicinās izzināt valsts dibināšanas vēsturi. Programma piedāvās ne tikai iepazīties ar vietām un notikumiem, kas cieši saistīti un liecina par valsts idejas rašanos, bet arī apzināties, kādu mantojumu Latvijas šī brīža sabiedrība atstāj nākamajām paaudzēm.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās un vēlāk atbalstīja arī pirmajā lasījumā Krimināllikuma grozījumus, kas paredz noteikt kriminālatbildību iepriekš par to brīdinātiem žurnālistiem saistībā ar nepublicējumu krimināllietu materiālu izplatīšanu. Šīs izmaiņas saistītas ar citiem grozījumiem, kuri plānoti Kriminālprocesa likumā un paredz, ka žurnālistiem būs pieeja daļai noslēgto krimināllietu materiālu, ja tas būs nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.
Latvijā mazās vīna darītavas turpmāk vīnu varēs ražot tikai no vietējos dārzos, dravās vai savvaļā iegūtiem augu produktiem, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš skaidroja, ka līdz šim komersanti nereti augļus un ogas ieveda no ārvalstīm un no tiem ražotus vīnus uzdeva par Latvijā ražotiem no vietējām izejvielām.
Aplokšņu algas joprojām visbiežāk saņem tirdzniecības un būvniecības jomā nodarbinātie, liecina jaunākais algas nodokļu plaisas pētījums, ar kura rezultātiem šodien žurnālistus iepazīstināja Valsts ieņēmumu dienests. Dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā skaidroja, ka, par nožēlu, Latvijā joprojām tiek maksātas aplokšņu algas, tomēr situācijā vērojami uzlabojumi. 2017.gadā nedeklarētās darba algas īpatsvars bija 19,9%, kas ir samazinājums par 1,7%, salīdzinot ar 2016.gadu, un kopējā nedeklarētā darba alga pērn veidoja 927 miljonus eiro.
Atbildīgie dienesti un Kurzemes pašvaldības uzskata, ka ir iespējama vēl ciešāka sadarbība ugunsgrēku izraisītās krīzes situācijās, secināts Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē. Apspriežot šovasar Talsu novada un citu novadu pieredzi ugunsgrēku izraisītās krīzes situācijās, Kurzemes pašvaldību pārstāvji secinājuši, ka nepieciešams rosināt diskusiju par iesaistīto dienestu atbildībām vēl sekmīgākai ugunsgrēku izraisītu krīžu risināšanai, pārskatot institūcijām noteiktās atbildības.
Latvijas Aizsardzības ministrija izveidos komisiju, kas vērtēs, vai Igaunijā aizdomās par spiegošanu aizturētā Aizsardzības spēku virsnieka darbība ir atstājusi ietekmi uz Latvijas drošību. Tikmēr cita Latvijas drošības iestāde – Satversmes aizsardzības birojs, kuras uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, aģentūrai LETA nekomentēja “citas valsts teritorijā izdarītos iespējamos noziedzīgos nodarījumus”, līdz ar to nav zināms, vai SAB sadarbojas ar Igaunijas drošības dienestiem šīs lietas izmeklēšanā.
Igaunijas valdība ieteikusi valsts ierēdņiem un citām personām kam ir saskare ar valsts noslēpumiem, nedoties braucienos uz Krieviju. Jau vēstīts, ka Igaunijas ģenerālprokuratūra, Drošības policija un Aizsardzības spēki trešdien paziņoja, ka Igaunijas Harju apriņķa tiesa noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu diviem aizdomās turamajiem par spiegošanu Krievijas labā.
Godinot sekmīgāk Igaunijā strādājošos Latvijas uzņēmumus, šogad Livonijas balva piešķirta alus darītavai “Valmiermuižas alus”. Savukārt par sasniegumiem Latvijā balvu saņēma maizes ražotājs AS “Latvijas maiznieks”. Livonijas balvas pirmo reizi pasniedza 2013.gadā, kad to iniciēja Igaunijā strādājošie Latvijas uzņēmēji, tādējādi rādot savu varēšanu un lieliskās idejas.
Rīgas Zooloģiskā dārza Galapagu bruņurupuču mātītēs Trīna un Čelsija pēdējā gada laikā pieņēmušās svarā par trīs kilogramiem. Trīnas svars no 113 kilogramiem pērn pieaudzis līdz 116 kilogramiem, savukārt Čelsijas svars – no 89 līdz 92 kilogramiem. Bruņurupuču svēršanas ilggadējais dalībnieks un pašreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis šodien apmeklēja Zoodārzu, taču pie rāpuļu svēršanas klāt neķērās. Viņa vietā Trīnu un Čelsiju svēra četri Zoodārza darbinieki.
Avots: LETA