Finanšu un kapitāla tirgus komisija pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, katrai bankai definējot individuālus uzraudzības pasākumus šim gadam. Komisijā norādīja, ka ir pabeigta 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšana, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi. Vienlaikus komisijas padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni – kapitāla un likviditātes prasības, kā arī katrai bankai ir definēti individuāli uzraudzības pasākumi šim gadam.
Koalīcijas Attīstības komiteja šonedēļ sāks diskusijas par veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikumu procentpunktu sociālo iemaksu valsts veselības apdrošināšanai veikt arī alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem. Šādu piedāvājumu ministre izteica valdībai jau februārī, kad šī iecere vēl neguva viennozīmīgu atbalstu, bet premjers Krišjānis Kariņš šī jautājuma vērtēšanu nodeva koalīcijas Attīstības padomei, kura vērtē strīdīgus, konceptuālus jautājumus.
Ārstu atalgojuma pieaugums Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās svārstīsies no 9% līdz 20%, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Viņa skaidroja, ka par vidēji 20% tika palielinātas mediķu algu minimālās likmes, tomēr faktiskais algas pieaugums mediķiem ir mazāks, jo vairumā ārstniecības iestāžu nemaz nav cilvēki, kuri strādā par minimālo likmi.
No SIA “Rīgas karte” valdes locekļa amata atkāpies saistībā ar korupcijas noziegumiem aizdomās turētais Aleksandrs Brandavs. Brandavs ir valdes loceklis pašvaldības un privāto akcionāru kopuzņēmumā “Rīgas karte”, partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs, kā arī patiesā labuma guvējs pilnsabiedrībā “Rīgas mikroautobusu satiksme”. Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā KNAB paziņoja, ka ir sācis kriminālprocesu par uzņēmuma “Rīgas karte” amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā.
Ādažu bāzē atklātajā daudznacionālajā divīzijas štābā “Ziemeļi” varētu iesaistīties vēl četras valstis, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš norādīja, ka štābs pilnībā savu operacionālo gatavību varētu sasniegt 2021.gadā. Patlaban štābā iesaistītas trīs nācijas – Latvija, Dānija un Igaunija. “Patlaban notiek darbs, lai štābā būtu pārstāvēti arī citi Latvijas sabiedrotie – Kanāda, ASV, Vācija. Tāpat dalībai štābā uzrunāta arī Polija.
Vairākus desmitus miljonus eiro lielā iepirkumā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem plānots iegādāties jaunas kravas automašīnas. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka patlaban NBS rīcībā ir 40 un pat vairāk gadu vecas kravas automašīnas, turklāt kopumā lietotajam autoparkam nepieciešams regulārs remonts. Jau ziņots, ka armijai nākotnē plānots iegādāties arī bruņotas automašīnas.
Šodien, tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, vairāki Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāji pauduši bažas par zaudējumiem valstij jaunas administratīvi teritoriālās reformas gadījumā. Šodien Kuldīgas novada domē norisinājusies Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde, kurā piedalījies arī Pūce, pārrunājot administratīvi teritoriālo reformu un citus aktuālus jautājumus.
Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās “Breksitu” un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka “Breksits” beigsies bez vienošanās, sarunā ar žurnālistiem pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta vakar “Breksita” vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.
Eiropas Parlamenta deputāti šodien balsoja par virkni noteikumu, ar kuriem iecerēts mazināt iespējamā bezlīguma “Brexit” negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Ārkārtas pasākumi nedublē dalības Eiropas Savienības sniegtās priekšrocības vai pārejas perioda noteikumus. Tie būtu spēkā noteiktu laiku, un tos vienpusēji pieņem Eiropas Savienība. Tie stātos spēkā, ja līdzīgus noteikumus pieņemtu arī Lielbritānija.
Avots: LETA