Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien pateicās Dacei Melbārdei par paveikto kultūras ministres amatā. Sākot Ministru kabineta sēdi, Kariņš paziņoja, ka Melbārde šodien aizvada pēdējo valdības sēdi, jo pavisam drīz viņa stāsies Eiropas Parlamenta deputātes amatā. Premjers uzsvēra, ka Melbārde var būt lepna ar savu darbu, īpaši valsts simtgades svētku kontekstā, kas noritējuši bez aizķeršanās.
Latvijas kultūrai tie ir bijuši izcili un stabili gadi – tā Daces Melbārdes darbu kultūras ministres amatā intervijā Latvijas Radio vērtēja rakstniece Nora Ikstena. Viņasprāt, Melbārdes “trumpis” kultūras ministres amatā bija tas, ka viņa labi pārzināja kultūrā notiekošos procesus, bija spējīga administratore un “kultūrpolitiski domājošs cilvēks”.
Valdība šodien pieņēma grozījumus “Pedagogu darba samaksas noteikumos”, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu palielināšanai piešķīra tikai šā gada budžetā. Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka algu celšanai nepieciešami 7,66 miljoni eiro šogad un 22,97 miljoni eiro 2020.gadā.
Valdība šodien atbalstīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita piedāvājumu lemt par izmaiņām ostu valdes locekļu atalgojuma regulējumā, kas paredz aptuveni par ceturto daļu samazināt lielo ostu vadības algas un stāsies spēkā 1.septembrī. Finanšu ministrs Jānis Reirs un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro aicināja vēl neskatīt šo noteikumu projektu, jo tas esot sasteigts un neesot izvērtēts. Ministru ieskatā, ostu valžu atalgojuma jautājums būtu jāskata kontekstā ar plānotajām izmaiņām atalgojuma sistēmā valsts pārvaldē kopumā.
Valdība šodien atbalstīja ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Vjetnamu. Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” apstiprinātu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamu. Ārlietu ministrija norāda, ka nolīgums var veicināt Latvijas un Vjetnamas sadarbību ieguldījumu jomā.
Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto politisko ceļa karti par Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu sinhronizācijas ieviešanu ar kontinentālās Eiropas tīklu caur Poliju. Ceļa kartē puses apņemas uzturēt politisko apņemšanos un atbalstu, lai bez kavēšanās turpinātu īstenot Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem caur Poliju ne vēlāk kā līdz 2025.gadam.
Saeimas E-pārvaldības apakškomisijā šodien tika pārrunāta iespēja vēlēšanu organizēšanas sistēmu kā kritisko infrastruktūru iegādāties valsts īpašumā. Pašlaik attiecīgā sistēma tiek nomāta. Centrālās Vēlēšanu Komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa vērsa uzmanību, ka sistēmas iegāde provizoriski prasītu vairākas reizes lielākus izdevumus nekā noma. Komisijas sēdē tika pārrunāts jautājums arī par problēmām Eiropas Parlamenta vēlēšanu iepriekšējās balsošanas sistēmas darbībā.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņu maiņas sistēmas nedarbošanās cēlonis atklāts pie sadarbības partnera, kas atbildīgs par drošību, izriet no šodien Saeimas E-pārvaldības apakškomisijā pārrunātā. Par sistēmas izstrādi atbildīgā uzņēmuma SIA “Soaar” vadītājs Renārs Kadžulis neatklāja, vai sadarbības partneris ir kāda valsts vai privāta organizācija. Kadžulis skaidroja, ka nevar atklāt šo sadarbības partneri valsts drošības apsvērumu dēļ.
Par lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā plānota administratīvā atbildība. Attiecīgās izmaiņas likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” šodien akceptēja valdība, informē Zemkopības ministrijā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā šodien atbalstīja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus, kas paredz precizēt sabiedrisko mediju valdes locekļiem izvirzāmās prasības un atlases procedūru, kā arī valdes atsaukšanas kārtību. Grozījumi paredz kā obligātu prasību valdes locekļiem noteikt iepriekšēju pieredzi valdes, padomes vai augstākā līmeņa vadītāja amatā, paredzot, ka iepriekšēja pieredze mediju jomā tiek uzskatīta par priekšrocību, norādīts likumprojekta anotācijā.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida otrdien izsludināja likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Likumprojekta pavadvēstulē teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas.
Latvijā visai izplatīts ir uzskats, ka pie depresijas vai psihiskas saslimšanas vainīgs ir pats cilvēks un ka pietiek vien saņemties vai saņemt kādu ārēju impulsu, lai to pārvarētu, kas absolūti neatbilst patiesībai, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Pēc Viņķeles paustā, psihiatrijas joma Latvijā nav bijusi prioritāte, jo tai nav bijis pietiekoši jaudīgs un spēcīgs lobijs, kā citām veselības aprūpes jomām, piemēram, kardioloģijai.
Avots: LETA