Lai rastu risinājumus sabiedrisko mediju problēmām, Saeimā ir jāvienojas par jauno to darbību regulējošo likumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu aģentūrai LETA sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis. Ministrs stāstīja, ka prezidents viņam esot paudis nostāju, ka mediju politikas procesos nav nedz skaidras un izsvērtas politiskās, nedz arī strukturālās atbildības. Puntulis norādīja, ka mediju politika ir Kultūras ministrijas, politiķu kopumā un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atbildības jautājums.
Saeimas deputātiem, pēc kuru rosinājuma sākta pārbaude, vai pastāv pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbrīvošanai no amata, lūgts precizēt savu pieprasījumu, sniedzot konkrētāku informāciju saistībā ar iesniegumā minētajiem secinājumiem. Ar attiecīgu lūgumu pie parlamentāriešiem vērsusies Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne, kurai uzdots veikt minēto pārbaudi saistībā ar Kalnmeieru. Aicinājums izteikts, lai nodrošinātu pārbaudes objektivitāti un vispusīgu apstākļu pārbaudi.
Latvijas prioritāte ir organizēta Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, šodien tikšanās laikā ar Eiropas Savienības breksita galveno sarunu vedēju Mišelu Barnjē pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla. Latvija ir ieinteresēta saglabāt panākto Eiropas Savienības vienošanos ar Apvienoto Karalisti un turpināt uzturēt labās attiecības ar Lielbritāniju. Vienlaikus, apzinoties politikas neprognozējamo rakstu, ir jābūt gataviem scenārijam, ka briti Eiropas Savienības pamet bez vienošanās, pauda politiķe.
Breksita vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un Eiropas Savienības sadarbību arī turpmāk, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu žurnālistiem uzsvēra Eiropas Komisijas breksita sarunu vadītājs Mišels Barnjē. Kariņš mediju pārstāvjiem uzsvēta, ka breksita jautājumā Latvijas un ES intereses sakrīt, proti, ja Lielbritānija izstājas no ES, tad tam jānotiek, ņemot vērā panāktās vienošanās.
Savukārt Barnjē atzina, ka viņš šodien ticies ar aizsardzības ministru Arti Pabriku, Saeimas deputātiem, uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem, jo sarežģītajā sarunu procedūrā par breksitu ir vērtīgi, ka katra ES dalībvalsts var pauž savas bažas.
Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi grozījumus Nacionālās drošības likumā, kurā definētas Latviju apdraudošas situācijas. Grozījumi paredz, ka par valsti apdraudošu situāciju uzskatīs pret Latviju īstenotas pretlikumīgas ārvalsts militārās darbības, piemēram, militārās tehnikas pretlikumīga iekļūšanu vai atrašanos Latvijas teritorijā. Tāpat par valsti apdraudošu situāciju tiks uzskatīta izlūkošana vai pretlikumīgu piekļuve informācijas sistēmām, elektronisko sakaru tīkliem, to darbības traucēšana vai elektromagnētiskā iejaukšanās.
Labklājības ministre Ramona Petraviča sliecas atbalstīt izglītības ministres Ilgas Šuplinskas nostāju jautājumā par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām, kas nozīmētu balsot pret Indriķa Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā. Labklājības ministre skaidroja, ka vispirms ir jādzird izglītības ministres argumenti, lai izlemtu, kā balsot. Ņemot vērā masu mediju izskanējušo informāciju par šo situāciju, Petraviča norādīja, ka pašlaik neredz iemeslu, lai šajā jautājumā neuzticētos Šuplinskas viedoklim un argumentiem.
Eiropas Parlamenta deputāti šodien pieņēmuši rezolūciju, kurā aicina Krieviju bez nosacījumiem atbrīvot visus nelikumīgi un patvaļīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus kā Krievijā, tā okupētajās Ukrainas teritorijās. Kā par šo rezolūciju nobalsoja Latvijas deputāti, pašlaik nav redzams, jo, kā skaidroja Eiropas Parlamenta birojā, šoreiz katra deputāta balsojums netika fiksēts.
Visu konfliktā Austrumukrainā saņemto gūstekņu apmaiņa būtu ideāla, šodien paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Viņš sacīja, ka Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsprieduši šādu formātu savā telefonsarunā. Zelenska, kurš prezidenta amatā stājās pirms diviem mēnešiem, un Putina pirmā oficiālā telefonsaruna notika pagājušajā nedēļā.
Viens no motīviem, kas Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoanam licis izšķirties par labu Krievijas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu S-400 iegādei, varētu būt bailes no savas valsts gaisa spēkiem, kam bija svarīga loma 2016.gada militārā apvērsuma mēģinājumā, ziņu aģentūrai “Reuters” atzinušas vairākas ASV amatpersonas, kas vēlējušās palikt anonīmas.
Bojāgājušo skaits Irākas Kurdistānā notikušajā uzbrukumā Turcijas konsulāta darbiniekiem pieaudzis līdz trim, vēl vienam uzbrukuma upurim neatgūstoties no gūtajiem savainojumiem. Restorānā reģiona galvaspilsētā Erbīlā uzbrukumā nošauts Turcijas vicekonsuls un viens Irākas pilsonis. Ap uzbrukuma vietas rajonu uzreiz tika izveidoti kontrolpunkti, bet uzbrukuma īstenotājs joprojām nav notverts.
Avots: LETA