Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Pēc Eiropas Savienības kritērijiem Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro. Finanšu ministrijas  pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka “Rīgas satiksme” ir iekļaujama valdības sektorā pēc diviem kritērijiem, proti, vairāk nekā 50% uzņēmuma ieņēmumu ir pašvaldības dotācijas, kā arī “Rīgas satiksme” ir ierobežota savos lēmumos, jo uzņēmums īsteno politiskus – Rīgas domes – lēmumus.

Kļūstot par Rīgas mēru, Oļegs Burovs sola izveidot padomes arī SIA “Getliņi eko” un “Rīgas meži”, kā arī, lai veicinātu sadarbību ar opozīciju, līdzīgi kā bijušais mērs Dainis Turlais, aicina izveidot frakciju padomi. Rīgas domē šodien notiek mēra vēlēšanas un šim amatam izvirzīti divi kandidāti – Burovs un opozīcijas deputāts Viesturs Zeps. Burova uzruna kolēģiem bija salīdzinoši īsa, taču tajā viņš uzsvēra, ka domei beidzot nepieciešams ievēlēt mēru un sākt darbu, kā galvenos uzdevumus minot budžeta izveidi un pašvaldības SIA “Rīgas satiksmes” darbības sakārtošanu.

Atbrīvot visus Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus nav iespējams, bet varētu runāt par katra atsevišķa locekļa atbilstību amatam, secinājis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā diskutēts par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā. Sēdes sākumā Kaimiņš atgādināja, ka virkne organizāciju sūdzējušās par NEPLP darbu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests  sadarbībā ar Valsts policiju šī gada 22.augustā, rīkos preses konferenci ar paraugdemonstrējumiem, atgādinot iedzīvotājiem par pareizu rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem. Dienesta pieredze rāda, ka cilvēki nereti nezina, kā pareizi rīkoties pēc ceļu satiksmes negadījumiem. Tāpēc, īstenojot Ceļu satiksmes drošības plānu  šogad jau trešo gadu īsteno informatīvo kampaņu.

„RĪGAS SILTUMS” informē, ka rītdien saistībā ar Daugavas labā krasta siltumtīklu hidraulisko pārbaudi siltumenerģijas lietotāji Vecrīgā, Rīgas centrā, Ķengaragā, Dārzciemā, Dreiliņos, Pļavniekos, Purvciemā, Mežciemā, Teikā, Juglā, Čiekurkalnā, Sarkandaugavā un Mežaparkā, nesaņems karsto ūdeni. Daļai siltumenerģijas lietotāju karstā ūdens temperatūra var pazemināties jau šodien.

Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Universitātes rektora vietas izpildītāja amatam plāno virzīt augstskolas profesoru Juri Borzovu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts. Borzovs ir bijušais Latvijas Universitātes  Datorikas fakultātes dekāns. Pirms četriem gadiem viņš ar pašreizējo Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku cīnījās par augstskolas vadītāja krēslu, taču balsojumā ieguva tikai aptuveni trešdaļu Satversmes sapulces balsu, par rektoru kļūstot Muižniekam.

Pēc Eiropas Savienības kritērijiem Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro. Finanšu ministrs Jānis Reirs atzina, ka informācija par “Rīgas satiksmes” iekļaušanu valdības sektorā ir svaiga, tāpēc viņš patlaban nevar atbildēt, kā mazināt šāda lēmuma negatīvo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Vienlaikus ministrs pieļāva, ka varētu domāt par atsevišķām likuma izmaiņām, neprecizējot kādām.

Lielbritānija šodien paziņojusi, ka nekavējoties pēc izstāšanās no Eiropas Savienības 31.oktobrī pārtraukts bloka pilsoņu brīvo ieceļošanu. Aptuveni 3,6 miljoniem ES pilsoņu, kas šobrīd dzīvo Lielbritānijā, jau pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona priekšteces Terēzas Mejas laikā tika ieteikts pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, taču to līdz šim izdarījis tikai aptuveni miljons cilvēku.

Vācijas kanclere Angela Merkele un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns šodien kopīgi pieminēja 30.gadadaienu kopš “Paneiropas piknika”, kura laikā simtiem austrumvāciešu pārbēga uz Rietumiem. 1989.gada 19.augustā Austrijas un Ungārijas pilsoniskās sabiedrības grupas uz robežas, kas nošķīra Rietumeiropu no komunistiskajiem austrumiem, rīkoja “Paneiropas pikniku”. Kad uz piknika laiku robeža īslaicīgi tika atvērta, ap 600 austrumvāciešu izmantoja iespēju un pārbēga uz Austriju.

Avots: LETA