Parlamenta Nacionālās drošības komisiju vadīs aizejošās valdības Ministru prezidents Māris Kučinskis. Deputāts Juris Jurašs pirms balsojuma norādīja, ka nevar atbalstīt Kučinska kandidatūru, jo viņam ir bažas, ka tieši Kučinskis izpaudis informāciju saistībā ar bijušā deputāta Askolda Kļaviņa kriminālprocesu. Pret Kučinska apstiprināšanu balsoja tikai Jurašs, bet pārējie deputāti atbalstīja viņa kandidatūru.
Visu Saeimas frakciju pārstāvju ievēlēšana par komisiju vadītājiem liecina, ka parlaments strādās par 100%, šādu viedokli pauž politologs Filips Rajevskis. Vēlētāji var būt apmierināti ar komisiju priekšsēdētāju vēlēšanu rezultātiem, jo ievēlēti visu frakciju pārstāvji, nevienu neatstājot “ārpus borta”, kā tas bijis iepriekšējā Saeimas sasaukumā, uzskata politologs. Līdz ar to vēlētāji var prasīt no politiķiem lielāku atbildību, jo neviens no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem vairs nevarēšot apgalvot, ka kāds jautājums izlemts bez viņu līdzdalības.
Uz deputāta Artusa Kaimiņa ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja amatā jāraugās cerīgi, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Ivonna Plaude. Neskatoties uz Kaimiņa darbības stilu, Plaudes ieskatā Kaimiņš ir spējīgs mācīties un to dara, kas liekot uz viņa spējām vadīt komisiju raudzīties cerīgi.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija jau tuvākajā laikā pievērsīsies mediķu atalgojuma palielināšanas jautājumam, žurnālistiem apliecināja nupat ievēlētais komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Viņš skaidroja, ka tiks runāts par mediķiem nākamgad apsolīto atalgojuma palielinājumu par 20%, un to, kāpēc patlaban pastāv bažas par šī solījuma pildīšanu. Jau nākamnedēļ uz Saeimas komisiju tiks aicināta veselības ministre Anda Čakša, kura ievēlēta arī par komisijas priekšsēdētāja biedru, lai pārrunātu atalgojuma jautājumus.
Latvijas Neatliekamās medicīnas speciālistu asociācija aicina veselības ministri Andu Čakšu sniegt informāciju par paveikto un turpmākām aktivitātēm ārkārtas medicīniskās situācijas novēršanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajā centrā. Jau ziņojām, ka dienests izlēmis izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka mediķi lielos apmēros pameta darbu dienestā.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidāta atlases konkursa komisija Ievu Jaunzemi vērtē kā atbilstošu pretendenti VID vadītāja amatam. VID ģenerāldirektora amata konkursa atlases komisijas loceklis, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis stāstīja, ka Jaunzeme ir spēcīga personība ar plašām zināšanām, profesionālajā pieredzē balstītu izpratni par valsts pārvaldi un tautsaimniecību, skaidriem, valstiskās vērtībās balstītiem mērķiem.
Latvija ir gatava arī turpmāk sniegt atbalstu Ukrainai, izmantojot arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas instrumentus, šodien tikšanās laikā ar organizācijas Globālo attiecību direktoru Andreasu Šālu apliecināja Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītājs Juris Štālmeistars.
Rīgas dome pieņēmusi izmaiņas saistošajos noteikumos, kas paredz, ka personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras nespēj pārvietoties ar sabiedrisko transportu, izziņa pabalsta saņemšanai Rīgas sociālajā dienestā būs jāiesniedz tikai vienreiz. Līdz šim izziņa iedzīvotājiem bija jāaktualizē katru gadu, taču pieņemtās izmaiņas paredz, ka turpmāk pabalsta saņēmējiem tas katru gadu vairs nebūs jādara un pabalsts automātiski tiks piemērots līdz izziņā norādītā termiņa beigām.
Ilgi gatavotais ASV prezidenta Donalda Trampa miera plāns izraēliešu un palestīniešu konflikta atrisinājumam ir laika izšķiešana, uzskata Izraēlas tieslietu ministre Ajeleta Šakeda. Šakeda ir premjerministra Benjamina Netanjahu valdības koalīcijā ietilpstošās galēji labējās partijas “Ebreju māja” politiķe. Šakeda un citi viņas partijas biedri atklāti iestājas pret divu valstu atrisinājumu.
Francijas Nacionālā sapulce pieņēmusi divus likumus pirmsvēlēšanu “viltus ziņu” apkarošanai, neraugoties uz opozīcijas iebildumiem, ka tādējādi tiek apdraudētas tiesības uz izpausmes brīvību. Pateicoties jaunajiem likumiem, tiesnešiem būs plašākas pilnvaras pirms vēlēšanām pieprasīt interneta uzņēmumiem, lai tie dzēš “nekorektus vai maldinošus apgalvojumus vai apsūdzības”, kas varētu izkropļot vēlēšanas, ja tiktu plaši publicēti ar tīmekļa uzņēmumu starpniecību.
Avots: LETA