Latvijas un Vācijas esošā un nākotnes sadarbība dos jaunas iespējas abu valstu uzņēmumiem iekļauties starptautiskajās vērtību ķēdēs un kļūt stiprākiem un konkurētspējīgākiem gan Eiropā, gan arī globālajos tirgos, Hamurgā notiekošā biznesa foruma atklāšanā sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Valsts prezidenta kanceleja informē, ka Vējonis valsts vizītes Vācijā noslēguma dienā Hamburgā atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Hamburgas Tirdzniecības kameras rīkoto biznesa forumu, kas veltīts ekonomiskās sadarbības veicināšanai.
Topošajā izglītības iestāžu kvalitātes vērtēšanā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska vēlas iekļaut skolēnu izaugsmes, kā arī skolēnu-skolotāju sadarbības rādītājus, šodien pēc dalības koalīcijas sanāksmē žurnālistiem sacīja ministre. Viņa pauda, ka koalīcijas pārstāvji tikuši iepazīstināti ar ziņojuma par izglītības sistēmas pilnveidošanu saturu. No Šuplinskas teiktā noprotams, ka ziņojums neietver skaidrus rezultatīvus rādītājus.
Baltijas Aizsardzības koledža ir izcilības piemērs aizsardzības jomā un paraugs veiksmīgai Baltijas valstu sadarbībai, uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Aizsardzības ministrija informē, ka šodien Igaunijā, Tartu tiek atzīmēta koledžas dibināšanās 20.gadadiena. Pabriks norāda, ka tā 20 gadu laikā sniegusi ļoti lielu ieguldījumu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, kā arī veicinājusi Latvijas ciešāku sadarbību ne tikai ar Lietuvu un Igauniju, bet arī citiem NATO partneriem. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš norāda, ka Baltijas Aizsardzības koledža ir šūpulis mūsu virsniekiem, kuri nodrošina augstu intelektuālo potenciālu bruņotajos spēkos, kas ir pamats valsts aizsardzības spējai.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK piedāvāšot koalīcijas partneriem savu redzējumu, kur jau šogad varētu ņemt finansējumu pedagogu atalgojuma celšanai. Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars gan pagaidām nekomentēja līdzekļu avotu, solot sīkāku skaidrojumu sniegt pēc koalīcijas partiju sanāksmes. Kā ziņots, Ministru kabinets 19.februārī apstiprināja Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019.gadam.
Uzņēmumu reģistrs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, apziņos kapitālsabiedrības, lai informētu par nepieciešamību nekavējoties atklāt informāciju par to patieso labuma guvēju. Ja kapitālsabiedrībās neiesniegs informāciju pa patieso labuma guvēju, iestāde rīkosies atbilstoši normatīvajiem aktiem un var sekot lēmums izbeigt kapitālsabiedrības darbību.
Koalīcijas partneri neatbalsta ierosinājumu 16.martu noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu, līdz ar to nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK nevirzīs šo ieceri izskatīšanai parlamentā. Apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars žurnālistiem pēc sanāksmes pauda, ka neviens no koalīcijas partneriem nepauda atbalstu šādai iecerei, līdz ar to nacionālā apvienība izskatīšanai Saeimā šādu likumprojektu neiesniegs.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas secinājumi par Latvijas vides politikas snieguma novērtējumu gaidāmi maija beigās. Šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce tikās ar OECD Vides direktorāta direktoru Rodolfo Lacī, pārrunājot Latvijas vides politikas attīstību, līdzšinējos rezultātus un stratēģiskās prioritātes nākotnē, kā arī OECD sākotnējos secinājumus par Latvijas progresu vides mērķu īstenošanā un nepieciešamajiem pasākumiem nākotnē.
Nepieciešams veicināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Arābu valstu līgu, lai veiksmīgi cīnītos ar vairākiem izaicinājumiem, pārstāvot Latviju pirmajā ES un Arābu valstu līgas samitā Ēģiptē, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pēc ministra domām, mūsdienās jāsaskaras ar tādiem globāliem izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas, nekontrolēta migrācija, cilvēktiesību pārkāpumi, nevienlīdzīga pieeja ilgtspējīgai attīstībai, radikalizācija un vardarbīgais ekstrēmisms.
Londona un Brisele, cenšoties rast izeju no “Breksita” strupceļa, panākušas “labu progresu”, pēc Eiropas Komisijas prezidenta Žana Koloda Junkera un Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas tikšanās šodien paziņojusi Junkera pārstāve. Junkers un Meja, kas tikās Ēģiptē notiekošā Eiropas Savienības un Arābu līgas samita kuluāros, vienojušies, ka “šis darbs pabeidzams laikā” pirms 21.martā paredzētā Eiropas Savienības samita.
Eiropas Savienības un Arābu līgas līderi savā pirmajā samitā pauduši apņēmību nākotnē ciešāk sadarboties. Samita gala dokumentā pausta apņēmība uzsākt “jaunu ēru” abu pušu sadarbībā dažādās nozarēs. Abas puses vienojās nākotnē rīkot regulārus samitus, un nākamā šāda galotņu tikšanās paredzēta 2022.gadā Briselē. Galvenā uzmanība samitā tika pievērsta tādiem jautājumiem kā migrācija, nemieri Arābu pasaulē, drošības problēmas un tirdzniecība.
Šajā pēcpusdienā Keredigjonas grāfistē, Velsā, termometra stabiņš pakāpies līdz +20,3 grādiem, pārspējot Lielbritānijas februāra siltuma rekordu, pavēstīja valsts meteoroloģijas dienests. +20 grādu atzīme Lielbritānijā kalendārās ziemas laikā pārsniegta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Apvienotajā Karalistē reģistrēta februārī, bija +19,7 grādi.
Kopš gada sākuma Latvijā ir dzēsti jau 22 kūlas ugunsgrēki. Saulainā un siltā laika dēļ pirmais pērnās zāles dedzināšanas gadījums fiksēts divas nedēļas agrāk nekā pērn – jau 21.februārī. Dienests aicina cilvēkus nepalikt vienaldzīgiem un, ieraugot degšanu, tūlīt ziņot pa telefonu 112. Svarīgi arī precīzi nosaukt vietu, kur deg kūla.
Avots: LETA