Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar Igaunijas premjeru Jiri Ratasu ir runājis par nepieciešamību akcīzes alkohola likmju jautājumu risināt visām Baltijas valstīm kopā, šodien preses konferencē stāstīja Latvijas valdības vadītājs. Igaunijas premjers ir piekritis šādam risinājums, apgalvoja Ministru prezidents. Kariņš skaidroja, ka “jāsaprot, ka šis primāri nav veselības jautājums – tas ir vairāk valsts budžeta jautājums”, reizē piebilstot, ka viņam ir jārūpējas gan par sabiedrības veselību, gan par nodokļu ieņēmumiem.
Nepieciešams veikt revīziju, kurā tiktu izvērtēti faktori, kas negatīvi ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā virzību, informatīvā ziņojumā valdībai norādījusi Tieslietu ministrija. Ministrija aicināja Ministru kabinetu lemt par uzaicinājuma nosūtīšanu Valsts kontrolei, lūdzot tai veikt attiecīgu revīziju, un sniegt ieteikumus situācijas uzlabošanai. Tieslietu ministrija jau ir veikusi konsultācijas ar Valsts kontroli, kā arī panākta vienprātība ar Iekšlietu ministriju un Finanšu ministriju par šādas revīzijas nepieciešamību.
Koalīcijas partneriem nav domstarpību par atklātības principu ievērošanu valsts uzņēmumu padomju iecelšanā, šodien preses konferencē, komentējot situāciju ar Akciju Sabiedrības “Latvenergo” padomi, pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Kariņš šodien norādīja, ka atbalstu labas pārvaldības principu ievērošanai arī šajā jautājumā apliecinājuši visi koalīcijas partneri.
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas lēmums atjaunot Krievijas balsstiesības iedragā Eiropas Padomes autoritāti un rīcībspēju, kā arī grauj tās prestižu, šādu viedokli pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Politiķis atgādināja, ka Baltijas valstis, Ukraina un Gruzija pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu iebilda jau maijā, kad notika Eiropas Padomes Ministru komiteja, kurā šīs valstis balsoja pret šādu rīcību.
Protestējot pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu, Ukrainas delegācija otrdien pametusi Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis vilšanos par asamblejas lēmumu, kamēr Ukrainas delegācijas vadītājs paziņojis, ka tā aptur savu darbību.
Ekonomikas ministrija patlaban izstrādā Akciju Sabiedrības “Latvenergo” padomes locekļu amata konkursa nolikumu un paredzams, ka konkurss tiks izsludināts tuvākajā laikā, otrdien žurnālistiem pavēstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Ministrs patlaban atturējās prognozēt, kad konkurss varētu noslēgties, jo viss būs atkarīgs no pretendentu skaita un to kvalifikācijas.
Valdība šodien atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz samazināt tradicionālajai kriminālatbildības sistēmai pakļauto nepilngadīgo skaitu, proti, veicināt viņu resocializāciju. Krimināllikumā tiks īpaši uzsvērts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primārais soda mērķis ir nepilngadīgā resocializācija, jo ir pierādīts, ka vairākums nepilngadīgo, nobriestot personībai un izaugot par pieaugušiem cilvēkiem, pārtrauc likumpārkāpjošo uzvedību, skaidrojusi Tieslietu ministrija.
Ministru kabinets šodien nolēma atlikt jautājumu par kompensāciju izmaksām likvidētās tūrisma firmas “Prieks tūre” klientiem no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” par nesaņemtajiem tūrisma pakalpojumiem. Valdība vēl neskatīja šo jautājumu, jo atsevišķi ministri vēlējās iegūt plašāku informāciju, tostarp, kāda bija Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra atbildība, uzraugot tūrisma nozari.
Aizvadītajā nedēļā no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Rīgas domes deputāti Druvis Kleins un Imants Keišs, kā arī neatkarīgais deputāts Oskars Putniņš nolēmuši dibināt savu frakciju. Līdz ar to, mēneša laikā Rīgas domē būs izveidotas divas jaunas frakcijas un kopējais frakciju skaits pašvaldībā būs astoņas. Rīgas pašvaldības nolikums nosaka, ka frakciju var veidot ne mazāk kā trīs deputāti.
Lai arī Gruzijas amatpersonu retorika par Krieviju ir skarba, Kaukāza valstī notiekošie protesti diez vai novedīs pie bruņota konflikta ar kaimiņvalsti. Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns uzskata, ka valsts vadība pēc 2008.gada kara ar Krieviju labi apzinās abu valstu spēku samērus. Neesot arī cerību, ka bruņota konflikta gadījumā, lai arī Gruzija vēlas būt rietumnieciska un tai savulaik apsolīta dalība NATO, valstij varētu palīdzēt Eiropas rietumvalstis.
Valdībā šodien atbalstīja 70 personu, tostarp vienas nepilngadīgas personas uzņemšanu Latvijas pilsonībā. No pilsonības pretendentiem 62% ir krievi, 10% ukraiņi, 15% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 15% pilsonības pretendentu ir pamata, 50% – vidējā, 31% – augstākā izglītība. Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 146 762 personas.
Avots: LETA