Uz tikšanos ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kurā iecerēts pārrunāt jautājumu arī par premjera kandidāta Alda Gobzema pielaidi valsts noslēpumam, tiks aicināts arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis. Kā ziņots, sešas tā dēvētās labēji centriskās partijas, kas piedalās sarunās par valdības veidošanu, vakar vienojās lūgt audienci pie Valsts prezidenta, lai rastu risinājumu situācijai, ņemot vērā, ka Gobzemam nav pielaides valsts noslēpumam, bet tās piešķiršana varētu prasīt laiku.
Likumā jānosaka, ka pārbaude par pielaidi valsts noslēpumam jāveic trīs nedēļās, uzskata Ministru prezidenta amatam nominētais Aldis Gobzems. Pašlaik likumā ir noteikts, ka personas pārbaudes termiņš ir trīs mēneši, ko objektīvu iemeslu dēļ var pagarināt vēl par trīs mēnešiem. Gobzems žurnālistiem uzsvēra, ka politiķa pārstāvētā partija “KPV LV” varētu rosināt attiecīgo grozījumu veikšanu likumā.
Valdības veidošana un vadīšana ir radošs process, nevis tāds, kurā ir kāds aunu bars, kas ar galvu skries sienā, žurnālistiem valdības veidošanas sarunu gaitu komentēja premjera amatam nominētais politiķis, partijas KPV LV līderis Aldis Gobzems. Šodien notika trešā partiju tikšanās par iespēju izveidot valdību Gobzema vadībā. Tomēr iespējamais valdības sastāvs, un tas, kuras partijas varētu atbalstīt Gobzema valdību, vēl nav skaidrs.
Valdības veidošanas sarunu pašreizējā stadijā ir diez gan daudz neskaidrību par partiju sadarbību koalīcijā, reizē nākamnedēļ gaidāms sadarbības līguma piedāvājums, šodien žurnālistiem sacīja partiju apvienības “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka ka ir redzams mēģinājums izvairīties no vārdu “koalīcijas padome” lietošanas, lai gan tagad, kad Saeimā ir vairāk partiju nekā parasti, koordinācija, ko līdz šim nodrošināja koalīcijas padome, ir vairāk vajadzīga nekā jebkad.
Latvija kopā ar 13 citām Eiropas Savienības dalībvalstīm Kohēzijas samitā iestājas pret kohēzijas un tiešmaksājumu finansēšanas samazināšanu nākamajā ES budžeta periodā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, piedaloties Kohēzijas samitā Bratislavā, uzsvēra nepieciešamību turpināt labklājības atšķirību izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm. Tāpat Rinkēvičs pasākuma laikā pauda nostāju, ka ES nepieciešams turpināt investēt infrastruktūras savienojamības projektos, uzsverot “Rail Baltica” nozīmi Baltijas reģiona attīstībā.
Kalnciema ielā degušā grausta īpašnieki sākuši nama bīstamo daļu demontāžu. Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs pastāstīja, ka Īpašuma departaments vakar izdevis lēmumu, kurā uzliek īpašniekiem par pienākumu demontēt nama bīstamās konstrukcijas. Pēc Burova paustā, īpašnieki šodien uzticētos darbus ir sākuši un rīt departamenta, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes eksperti dosies apsekot darbu norisi.
Norvēģijas Augstākā tiesa pagājušonedēļ pieņēmusi lēmumu arestētā Latvijas sniega krabju zvejas kuģa “Senator” lietā skatīt to atkārtoti nākamgad janvāra vidū plašākā – 11 tiesnešu sastāvā. Iepriekšējā sēdē Norvēģijas Augstākā tiesa šo lietu skatīja piecu tiesnešu sastāvā, kuru starpā nebija vienprātības.
Tallinas filmu festivāls ir paziņojis otrās balvas par mūža ieguldījumu saņēmēju: tas ir režisors Ivars Seleckis. Seleckis ir uzņēmis daudz filmu un kļuvis par nozīmīgu daļu latviešu filmu vēsturē. Viņa lielākais starptautiskais sasniegums ir 1988.gadā uzņemtā filma “Šķērsiela”, pirmā no trim filmām, kas vēsta par Šķērsielu Pārdaugavā un tās iedzīvotājiem.
Krievijai nekavējoties jāsāk ievērot Līgums par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kuru 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš brīdināja, ka Krievijas jaunā vidējās darbības rādiusa raķete nopietni apdraud šo līgumu.
NATO ārlietu ministri, jaunnedēļ tiekoties ar Ukrainas kolēģi, spriedīs par Krievijas un Ukrainas konflikta eskalāciju Azovas jūrā. Rietumu līderi nosodījuši Krievijas rīcību, pieprasījuši, lai Maskava atdod sagrābtos Ukrainas kuģus, kā arī no jauna apliecinājuši, ka neatzīst Krievijas 2014.gadā veikto Krimas aneksiju, vienlaikus līderi izturas piesardzīgi, lai izvairītos no pēdējā incidenta eskalācijas.
Avots: LETA