Par tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā , saistībā ar drošības līdzekli kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam, kurā Latvija zaudēja, atbildīgi bija divi Tieslietu ministrijas ierēdņi, kuri bija atbildīgi par stratēģiju un taktiku, bet prokuratūras pārstāvis bija “tikai konsultants”, šorīt LTV “Rīta panorāmā” izteicās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Viņš gan uzreiz piebilda, ka negribot meklēt vainīgos, jo esot ticis izdarīts viss, ko varēja izdarīt. Turklāt ģenerālprokurors domā, ka Rimšēviča ierobežotā atgriešanās amatā šobrīd netraucē lietas izmeklēšanu.
Līdz ar daudzajām problēmām e-veselības sistēmā, šobrīd ir apturēta projekta trešās kārtas izsludināšana, šorīt raidījumā “900 sekundes” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele .
Viņa piekrita, ka e-veselības projekts ir ļoti neveiksmīgs, taču no tā nevar atteikties un veidot jaunu, ne tik dārgu un efektīvu sistēmu, jo ir jāpilda uzņemtās saistības Eiropas Savienības fondu finansējumam. E-veselība netiks mainīta, bet maksimāli uzlabota.
Ministre norādīja, ka e-veselības projektā atklātas apmēram 50 kļūdas, kuru labošanai, diemžēl, nauda nav paredzēta. Šobrīd tiek veikta kļūdu izvērtēšana, lai noteikti prioritāri novēršamās un arī apzinātu tam nepieciešamo finansējumu.
Šodien valdība plāno apstiprināt likumprojektu par valsts budžetu 2019.gadam.
Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.
Budžeta deficīts paredzēts 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt IKP pieaugums šogad prognozēts 3% apmērā.
Valdības iespējamais solījums pedagogu minimālo mēnešalgu celt nevis šī gada 1.septembrī, bet četrus mēnešus vēlāk,2020.gada 1.janvārī, izglītības nozarē strādājošos no piketa un streika neatturēs, pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Ja šodien valdībā, izskatot šā gada budžetu, netiks pieņemts lēmums par minimālā pedagogu atalgojuma celšanu no šī gada septembra, tad jau rīt Vanaga iesniegs pieteikumu par protesta akcijas organizēšanu 20.martā.
Ja tas nedos rezultātu, arodbiedrība sola streiku.
Šodien Rīgas domes komiteja diskutēs par iespējamiem riskiem pašvaldībai, kas varētu iestāties, ja SIA “Rīgas satiksme” pieteiktu maksātnespēju.
Sēde sasaukta pēc partijas “Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakcijas iniciatīvas.
Rīgas mērs Nils Ušakovs gan norādījis, ka “Rīgas satiksmei” šogad no pašvaldības puses tiks piešķirta 130 miljonu eiro liela dotācija, tādēļ runāt par iespējamo uzņēmuma maksātnespēju neesot pamata.
Rīgas pasažieru pārvadātāja “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss nolēmis šodien pamest amatu, savu lēmumu šorīt Latvijas Radio skaidrojot ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no RS akcionāra puses. RS akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs.
Sākotnēji atbalsts pārmaiņām RS no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās atbalsts zudis, vērtēja Matīss.
Kā piemēru atbalsta trūkumam Matīss minēja RS audita ziņojumu, kurā lūgts izvērtēt bijušās valdes atbildību par nesaimniecisku rīcību uzņēmumā, taču šādas izvērtēšanas vietā audita ziņojums nosūtīts atpakaļ RS ar “aptuvenu nostāju” – vērtējiet paši, ko Matīss neuzskata par konstruktīvu rīcību.
Uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina noteikti ir iespējams audzēt nodokļu ieņēmumus vismaz par 5%, uzskata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Viņa uzskata, ka ēnu ekonomikas rādītājs virs 20% no iekšzemes kopprodukta nav normāls rādītājs.
No jomām, kurās varētu jūtami mazināt ēnu ekonomikas ietekmi, Jaunzeme minēja būvniecību un pakalpojumu biznesu.
Valdība izskatīs satiksmes ministra Tāļa Linkaita piedāvātos grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz stingrākus noteikumus taksometru nozarē, tostarp, paredzēs paaugstinātas prasības pie starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektiem – lidostas, autoostas, dzelzceļa stacijas un ostas.
Izmaiņas Autopārvadājumu likumā paredzēts apstiprināt līdz šā gada 1.maijam.
Šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija runās par e-veselības sistēmas progresu kopš tās darbības uzsākšanas.
Uz sēdi uzaicināti Valsts kontroles, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji.
Energouzņēmums “Enefit” šodien iepazīstinās ar uzņēmuma jauno elektroenerģijas piedāvājumu mājsaimniecībām.
Uzņēmumā norādīja, ka pērn elektrības piegādātāju mainīja 6% Latvijas mājsaimniecību, tomēr 45% aptaujāto mājsaimniecību vismaz reizi gadā izvērtē iespējas mainīt elektroenerģijas piegādātāju. Sadarbība ar esošo pakalpojuma sniedzēju turpinās galvenokārt ieraduma un labāku alternatīvu trūkuma dēļ.
Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs vakar deva mājienu, ka Serbija var būt gatava atzīt Kosovu par suverēnu valsti, bet prasītu no tās kaut ko pretī kā daļu no plašākas kompromisa vienošanās.
Kosova vienpusēji pasludināja neatkarību no Serbijas apmēram 10 gadus pēc asiņainā 1998.-1999.gada kara starp abām pusēm, kas prasīja aptuveni 13 000 cilvēku dzīvības.
Serbija ir atteikusies atzīt šo Kosovas soli un vēl arvien uzskata šo teritoriju par savu dienvidu provinci.
Hilarija Klintone, kas 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās kandidēja no Demokrātu partijas, vakar paziņojusi, ka 2020.gada vēlēšanās nekandidēs, vienlaikus uzsverot, ka negrasās pazust no sabiedriskās dzīves skatuves.
Spēcīga vēja un sliktu laikapstākļu dēļ Vācijā vakar daudzviet atceltas vai uz vēlāku laiku pārceltas tradicionālās karnevālu parādes.
Amatpersonas Ķelnē, kur tradicionāli tiek organizēta lielākā no “rožu pirmdienas” parādēm, stiprā vēja dēļ aizliedza lielus plakātus, karogus un zirgu pajūgus.
.Diseldorfā un Ķelnē naktī uz pirmdienu plosījās spēcīgs vējš.
Neskatoties uz nemīlīgajiem laikapstākļiem, Diseldorfā parādē piedalījās aptuveni 600 000 cilvēku, bet Maincā – aptuveni 450 000.
Vācijā karnevāli notiek galvenokārt tajās valsts daļās, kur izplatīta katoļticība. Šajos reģionos tā ir gadsimtiem sena tradīcija, ko cilvēki ar prieku turpina kopt katru gadu.
Ja sinoptiķu prognozes par laika apstākļiem turpmāk apstiprināsies un gaisa temperatūra krasi nepazemināsies, pēc apmēram divām nedēļām varētu sākt tecināt bērzu sulas, prognozēja aptaujātie bērzu sulu pārstrādes uzņēmumu pārstāvji.
Kļavu sulas šogad sāka tecināt jau no februāra vidus, kas ir izteikti agrāk nekā citus gadus.
Bērzu un arī kļavu sulu cenas šogad varētu saglabāties iepriekšējo gadu līmenī. Patlaban tirdzniecībā pieejamās kļavu sulas maksā no eiro līdz diviem eiro litrā.
Latvijas Nacionālajā operā šodien notiks “Lielās mūzikas balvas” pasniegšanas ceremonija.
Lielā mūzikas balva” ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā un šogad tā notiks 26.reizi.
Abots:LETA