Tiesībsarga birojā ierosināta pārbaudes lieta par iespējamu labas pārvaldības principu pārkāpumu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotajā konkursā par Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem.
Pārbaude sākta pēc Latvijas Žurnālistu asociācija iesnieguma.
Saskaņā ar noteikto kārtību, Tiesībsarga birojam pārbaudes lieta jāizskata trīs mēnešu laikā, taču, ja izrādīsies, ka lieta ir sarežģītāka, tās izvērtēšanas termiņš varētu tikt pagarināts.
Ikšķiles novada uzņēmēju biedrība šodien rīkos piketu pie Vides un reģionālās attīstības ministrijas, lai paustu viedokli par Administratīvi teritoriālo reformu.
Piketā biedrība aicina paust savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu visas Latvijas un Ikšķiles novada kontekstā, nepieļaujot ministrijas liegumu novadiem rīkot aptauju par šo jautājumu.
Šodien Valsts kontrole publiskos revīzijas ziņojumu par Ārstniecības riska fondu.
Revīzijā tika vērtēts, vai pirms pieciem gadiem izveidotais fonds ir pacientam pieejams, vai tas savlaicīgi izskata pacientu atlīdzību prasījumus, vai atlīdzības apmēra noteikšanas kārtība ir pacientam saprotama, vai fonda finanšu līdzekļu veidošanas process atbilst normatīvo aktu prasībām, kā arī vai tiek nodrošināta fonda darbības pilnveidošana.
Ar vairākiem piemiņas pasākumiem Rīgā un Salaspilī šodien tiks atzīmēta Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena.
Plkst.8 Rīgas Domā notiks Ekumeniskais aizlūgums par godu piemiņas dienai, bet plkst.10.30 – vainaga nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos. Šajos pasākumos piedalīsies arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Saistībā ar piemiņas dienas pasākumiem šodien tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana pie Brāļu kapiem, kā arī citviet Rīgā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atlikušās nedēļas dienas pavadīs Rumānijā notiekošajā neformālajā Eiropadomes sēdē, kurā iecerēts diskutēt par Eiropas Savienības prioritātēm nākamajiem pieciem gadiem.
Saeimas komisija šodien galīgajā lasījumā skatīs likuma grozījumus, kas līdz Jāņiem paredz publicēt bijušās Valsts drošības komitejas aģentūras uzskaites papildu kartotēku un citus dokumentus.
Tāpat likumā plānots noteikt, ka šie dokumenti Latvijas Nacionālajā arhīvā ir publiski pieejami bez ierobežojumiem.
Politiķi skaidro, ka kopš sākotnējā lēmuma par VDK dokumentu publicēšanu ir atklātas dokumentu grupas, kuru publiskošana pašlaik likumā nav paredzēta.
Šodien Tieslietu ministrijā notiks diskusija par informatīvās telpas drošību mūsdienu hibrīdkara apstākļos.
Pēc diskusijas klātesošie tiks iepazīstināti ar galvenajiem secinājumiem un nepieciešamajiem rīcības virzieniem Latvijas informatīvās telpas drošības stiprināšanai.
Šodien norisināsies diskusija “Remigrācija kā risinājums darbaspēka pieejamībai Latvijā”.
Latvijā arvien aktuāls ir darba roku trūkums dažādās nozarēs un ar dažādiem prasmju un kvalifikācijas līmeņiem.
Pēc Diasporas likuma spēkā stāšanās šā gada janvārī nepieciešama mērķtiecīga ilgtermiņa stratēģija no valsts puses, lai īstenotu uz remigrāciju vērstu rīcībpolitiku, sadarbojoties ar privāto sektoru un ārvalstu investoriem Latvijā.
Francijas dienvidos pie Tulūzas pilsētas bruņots pusaudzis vakar sarīkoja ķīlnieku krīzi, piecas stundas turot gūstā četras sievietes kādā bārā, kuras visas sveikas un veselas atbrīvotas.
Pēc ķīlnieku krīzes beigām 17 gadus vecais pusaudzis pēc pārrunām padevās un tika aizturēts.
Viņam jau iepriekš bijusi darīšana ar policiju par vardarbīgiem incidentiem, tai skaitā vardarbību pret policistiem un laupīšanu.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo vakar vakarā ieradās Irākas galvaspilsētā Bagdādē iepriekš neizziņotā vizītē pēc tam, kad vakar negaidīti atcēla savu vizīti Vācijā.
Pompeo vizītes laikā tikās ar Irākas premjerministru Barhamu Salihu un premjerministru Adelu Abdel-mah-di. Viņš devies šajā vizītē pēc ziņām, “ka Irāna eskalē savu aktivitāti”.
“Es gribēju doties uz Bagdādi, lai apliecinātu viņiem, ka esam gatavi turpināt nodrošināt to, ka Irāka ir suverēna, neatkarīga valsts, un ka Savienotās Valstis turpinās palīdzēt attīstīt partnerus reģionā,” teica Pompeo.
Vizīte notiek divas dienas pēc ASV paziņojuma, ka tās nosūta aviācijas bāzeskuģa trieciengrupu un bumbvedēju vienību uz Tuvajiem Austrumiem, lai dotu “skaidru un nekļūdīgu” vēsti Irānai.
Šo spēku nosūtīšanu Amerika skaidro kā atbildi uz “vairākām satraucošām un eskalējošām norādēm un brīdinājumiem no Irānas puses.
Eiropas valstu pilsoņiem, kuri karojuši “Islāma valsts” vai citu kaujinieku grupējumu pusē, nevajadzētu ļaut atgriezties dzimtenē un viņi būtu tiesājami ārpus Eiropas, vakar debatēs paziņoja Eiropas Tautas partijas kandidāts Eiropas Komisijas prezidenta amatam Manfrēds Vēbers.
Lielbritānijā bāzētā Sīrijas aktīvistu organizācija ir aplēsusi, ka kurdu spēku gūstā Sīrijā atrodas vairāk nekā 10 000 “Islāma valsts” kaujinieku, no kuriem daudzi ir citu valstu pilsoņi.
Eiropas valstu vidū nav vienprātības par to, ko darīt ar tiem kaujiniekiem, kas ir šo valstu pilsoņi.
Venecuēlas Augstākā tiesa vakar devusi rīkojumu sākt izmeklēšanu pret 6 parlamenta deputātiem, kuri pagājušajā nedēļā atbalstīja opozīcijas līdera Huana Gvaido organizēto sacelšanās mēģinājumu.
Gvaido, kurš 23.janvārī pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju un kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas aptuveni 50 valstis, nav tiesas nosaukto politiķu vidū.
situācija Venecuēlā saasinājās pagājušajā nedēļā, kad Gvaido aicināja bruņotos spēkus sākt sacelšanos pret Maduro. Protestos pēc neveiksmīgā sacelšanās mēģinājuma 30.aprīlī un 1.maijā dzīvību zaudēja pieci cilvēki, vairāki desmiti ievainoti un 233 aizturēti.
Pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā gadsimtā desmit gadu laikā zaudējis vairāk nekā miljardu dolāru, ziņo laikraksts, pamatojoties uz oficiālajiem ASV ieņēmumu dienesta datiem.
Jau 2016.gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā Trampa uzņēmējdarbība raisīja jautājumus.
Atkāpjoties no tradīcijas, Tramps nepubliskoja informāciju par saviem nodokļiem, un viņa sāncense Hilarija Klintone vairākkārt pauda šaubas par Trampa īpašumu apmēriem.
Šobrīd demokrāti Kongresā cenšas iegūt informāciju par Trampa maksātajiem nodokļiem laikā no 2013. līdz 2018.gadam.
Teherāna nolēmusi daļēji atteikties no saistībām, kuras tā uzņēmusies saskaņā ar 2015.gadā noslēgto kodolvienošanos, šodien paziņojusi Irānas Ārlietu ministrija.
Par “augstākās drošības padomes lēmumu informēti Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi, kā arī Eiropas Savienība , pavēstīja ministrija.
Līdz ar minētajām pasaules lielvarām kodolvienošanos ar Irānu 2015.gadā noslēdza arī ASV, taču pērn Vašingtona no šīs vienošanās izstājās.
Avots:LETA