Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis  un Nacionālo bruņoto spēku  komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš šodien tiksies ar Eiropas Savienības  Militārās komitejas priekšsēdētāju ģenerāli Mihailu Kostaraku, kurš  uzturas darba vizītē Latvijā. Amatpersonas pārrunās Eiropas drošības un aizsardzības politikas aktualitātes, Latvijas aizsardzības nozares prioritātes un virkni citu jautājumu.

Darbam Valsts drošības komitejas  zinātniskās izpētes komisijā izvirzīti trīs jauni speciālisti. Pēc atkārtotiem vadošo politiķu publiskajiem paziņojumiem, ka zinātniskajai izpētei jāsaņem sevišķā atļauja pieejai valsts noslēpumam divi vēsturnieki komisiju ir pametuši. Darbam komisijā izvirzīti trīs jauni kandidāti, par kuriem tagad būs jālemj Ministru kabinetam. Tie  ir Latvijas Universitātes doktorants, vēsturnieks Ojārs Stepens, “Pasažieru vilciens” valdes loceklis  jurists Aldis Daugavvanags un  Rīgas Stradiņa universitātes doktorants, zvērināts advokāts Linards Muciņš.

Satversmes aizsardzības birojs  pielaidi valsts noslēpumam  atteicis desmit 12.Saeimas deputātiem. Šobrīd 42 Saeimas deputātiem ir izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam.   Pārbaudes procedūra šobrīd ir procesā par vienu Saeimas deputātu. SAB deputātu vārdus neatklāja, taču publiski zināms, ka pielaides vēl nav izsniegta “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājai Ingunai Sudrabai .

Meži aizņem 52% Latvijas terotorijas, un bažām par to izciršanu nav nekāda pamata, laikrakstā “Diena” atzina Latvijas Meža īpašnieku biedrības  valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Pirmās brīvvalsts laikā – meži aizņēma 26% Latvijas, tātad šobrīd aizņem divreiz lielāku platību, skaidro Muižnieks, piebilstot, ka  pašreiz Latvijā esošais mežs pārsvarā veidojies, aizaugot neapstrādātām lauksaimniecības zemēm. Muižnieks arī norādīja, ka aptuveni 50% meža platību pieder valstij, bet otri 50% sadalās starp pašvaldībām un privātpersonām – gan fiziskām, gan juridiskām.

Jaunais SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”  valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs māju atjaunošanu Rīgā cer iekustināt ar tipveida risinājumiem un “ar pātagu”, politiķiem normatīvos nosakot – ja sasniegts noteiktais mājas ekspluatācijas laiks, tad ēka ir jāatjauno. Nākamgad Rīgas Namu pārvaldnieks plāno nosiltināt 50 māju, pēc tam – attiecīgi 100, 200 un tā līdz 500 mājām ik gadu.

Rīgas centrā, Jeruzalemes ielā , pagājušā naktī sabrukusi neapdzīvota piecstāvu ēka. Glābēji no blakus esošajām ēkām evakuējuši 138 cilvēkus. Notikuma vietā ieradās Rīgas domes būvvaldes pārstāve, kura secināja, ka sabrukusī ēka nerada apdraudējumu blakus esošajām  un cilvēki var atgriezties savās mājā.

Šogad siltuma tarifus samazināt izdevies septiņās vietās Latvijā, savukārt maksa par siltumu palielinājusies   48 vietās Latvijā, vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas  datiem, vislielākais siltuma tarifa samazinājums panākts Lēdmanē.  Tas izdevies pateicoties divu ar oglēm apkurināmu katlu nomaiņai uz automatizētajiem granulu apkures katliem. Savukārt, vislielāko siltuma tarifa kāpumu šogad piedzīvoja Skultes ciema iedzīvotāji, tomēr būtiski, ka pirms tarifa palielināšanās Skultē bija viens no zemākajiem tarifiem Latvijā un visos trijos ciematos tarifi joprojām ir zem vidējā Latvijā.

Darba spēka trūkums kļūst par arvien aktuālāku Latvijas ekonomikas problēmu, šobrīd jau 60%-ti  Latvijas uzņēmēju saskaras ar darbinieku trūkumu, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.  90% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskata, ka darbaspēka problēmas risināšanai ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuras trūkst visvairāk. Piemēram, IKT jomā ik gadu būtu nepieciešams, lai augstskolu pabeigtu 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 600 absolventu. Trūkst visu kvalifikāciju darbinieki – gan augstākā un vidējā līmeņa, gan arī mazkvalificēti darbinieki.

Ārlietu ministrijā  norisināsies uzņēmējiem veltīta diskusija par Latvijas un ASV ekonomiskajām attiecībām un prioritātēm nākamajā gadā. Ārlietu ministrija šo gadu vērtē kā nozīmīgu savstarpējās ekonomiskajās attiecībās – ir atjaunota Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība ASV, oktobrī notika lielākā konference Latvijas uzņēmējiem  Čikāgā, kā arī nodibināta Latvijas Tirdzniecības kamera ASV .

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šodien Beļģijas galvaspilsētā Briselē piedalīsies Eiropsa Savienības  Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, kurā apspriedīs Eiropas Komisijas  izplatīto paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” par ES Kopējo lauksaimniecības politiku  pēc 2020.gada.

Mājās varētu atgriezties apmēram 6000 afrikāņu, kuri teroristu grupējuma “Islāma valsts” rindās karojuši Sīrijā un Irākā, paziņojusi Āfrikas Savienība, tādēļ Āfrikas valstis  aicinātas cieši sadarboties un apmainīties ar izlūkošanas informāciju, lai mazinātu gaidāmos draudus. “Islāma valstij”, kas 2014.gadā sagrāba plašas teritorijas Irākā un Sīrijā, pievienojās vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu kaujinieku.

Vakar vakarā, pēc stipras snigšanas nedēļas nogalē, Ventspils novērojumu stacijā  bija 19 centimetrus dziļš sniegs – biezākā sniega sega, kas šoziem reģistrēta Latvijas meteoroloģiskajās stacijās. Svētdien Kurzemes lielāko daļu pārklāja no viena līdz septiņiem centimetriem bieza sniega sega.  Pēdējās piecās dienās Alūksnē sniega segas biezums sarucis no 18 līdz 8 centimetriem. Otrdien gaidāmais siltums un lietus valsts lielākajā daļā sniegu  izkausēs.

Lai arī gada pēdējās trijās nedēļās palaikam piesals un snigs, liels aukstums decembrī nav gaidāms, prognozē sinoptiķi. Šonedēļ gaisa temperatūra būs vairākus grādus virs normas. Nākamā nedēļa varētu būt nedaudz vēsāka, un pastāv iespēja, ka pirmo reizi šosezon gaisa temperatūra kādā naktī vietām Latvijā noslīdēs līdz -10 grādu atzīmei. Prognozes liecina, Lielākā iespēja sagaidīt baltus Ziemassvētkus tradicionāli būs valsts austrumu novados, mazākā – Kurzemes piekrastē. Pagājušajā gadā visā Latvijā svētki bija bez sniega, turklāt Otrajos Ziemassvētkos Kolkā, gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +10,3 grādiem, tika pārspēts 26.decembra nacionālais siltuma rekords.

Avots:LETA