Dažas no iecerēm, ko Finanšu ministrija piedāvā nodokļu reformai ir samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli. Šodien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē informēs par FM iecerētajām izmaiņām nodokļu politikā. Ministrijā uzskata, ka nodokļu reformu efektīvāk veikt nākamajos divos gados, kad Latvijā notiks aktīva Eiropas Savienības fondu apguve.
Iecerētās nodokļu reformas Latvijā ieviest būs ļoti grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi, bet spiediens uz izdevumu palielināšanu ir liels, šādu viedokli šorīt LTV “Rīta panorāmā” pauda ekspremjers Ivars Godmanis. Viņš novērojis, ka Igaunijā veiktajām līdzīgajām nodokļu reformām ir bijis pozitīvs efekts. Igaunijas piemērs rādot, ka 2,5 gadu laikā zaudētie nodokļu ieņēmumi “atnāks atpakaļ”, tomēr Latvijā esot sagaidāms grūts posms, jo izdevumu daļa spiež budžetu, piemēram, mediķi un skolotāji prasa lielākas algas.
Nākamgad līdz ar reformām veselības aprūpes sistēmai papildus jāsaņem vismaz 150 miljoni eiro, šorīt LNT uzsvēra veselības ministre Anda Čakša. Viņa paziņoja, ka atalgojuma situācija veselības aprūpē ir kritiska, jo Latvijā ilgstoši ir taupīts tieši uz šo pozīciju. Valdība ir devusi skaidru signālu, ka veselības aprūpe nākamgad būs prioritāte, bet Veselības ministrija meklē iespējas piedāvāt kādus risinājumus mediķiem jau pašlaik.
Latvijas uzņēmēji arvien vairāk ir spiesti domāt par trešo valstu darbaspēka piesaisti, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Pērn Latvijas uzņēmēji nodarbināja 1161 trešo valstu pilsoni. Galvenās nozares, kurās tiek piesaistīts darbaspēks no ārvalstīm ir transporta, informācijas tehnoloģiju un būvniecības nozarēs. No profesijām tie ir programmētāji, kravas šoferi un pavāri. Simsone gan atzīmēja, ka kravas šoferi no trešajām valstīm lielākoties strādā ārpus Latvijas teritorijas.
Jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs ir atklātāks un tiešāks, uzskata “Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš vakar tikās ar vēstnieku. Lukjanovs pie “Saskaņas” parlamentāriešiem bija ieradies iepazīšanās vizītē, un viņš plānojot apmeklēt arī citas Saeimas frakcijas. Urbanovičam radies iespaids, ka vēstnieks izmantos savu pieredzi un sakarus, lai uzlabotu abu valstu sadarbību noteiktās jomās.
Losandželosā svētdien notikušo “Oskara” balvu pasniegšanas ceremoniju noskatījās 32,9 miljoni televīzijas skatītāju, kas ir mazākais skaits kopš 2008.gada, kad to vēroja 32 miljoni televīzijas skatītāju. Ceremonijas popularitāte kritusies jau vairākus gadus. Ja 2013.un 2014.gadā to vēroja vairāk nekā 40 miljoni televīzijas skatītāju, tad 2015.gadā to bija vairs tikai 37,3 miljoni. Tomēr sagaidāms, ka “Oskara” balvu pasniegšana šogad ASV televīzijā vienalga būs skatītākā pārraide, kurā netiek rādīts sports.
Avots:LETA