Latviju valsts vizītē šodien apmeklēs Itālijas prezidents Serdžo Matarella un viņa meita Laura Matarella, kurai ir Itālijas pirmās lēdijas statuss un loma. Vizīte būs veltīta Latvijas valsts simtgadei un iecerēts, ka tā stiprinās abu valstu divpusējās attiecības, kā arī sadarbību Eiropas Savienībā un NATO. Saistībā ar Itālijas prezidenta vizīti Latvijā tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana vairākās vietās Rīgā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis nepiekrīt Starptautiskā Valūtas fonda vērtējumam, ka ierobežotais Latvijas darba tirgus varētu radīt nopietnas grūtības ilgtermiņa izaugsmei un arvien neatbalsta darba tirgus atvēršanu. Šorīt intervijā LTV rīta raidījumā Kučinskis sacīja, ka ir pāragri runāt par lētā darbaspēka ielaišanu Latvijā, jo krietni vairāk ir jādomā par to, kā efektīvāk izmantot esošos resursus, kā arī domāt par to speciālistu atgriešanu Latvijā, kuri devušies prom uz citām valstīm.
Taksometru pārvadājumos ir jābūt stingram regulējumam, raidījumam “900 sekundes” atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņaprāt, jābūt noteiktiem taksometru pakalpojumu cenu griestiem. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis sacīja, lai risinātu taksometru problēmu lidostas “Rīga” teritorijā, šodien paredzēts vienoties par darba grupas izveidi, kuras uzdevums būs izstrādāt regulējumu vai noteikumus, kas kontrolētu taksometru darbību lidostā “Rīga”.
Latvijas bankās ārvalstu noguldījumu īpatsvars, ieskaitot likvidējamo “ABLV Bank”, jūnija beigās samazinājies līdz 28,7% pretstatā 39,7% pērnā gada beigās, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jaunākie dati. Kopējā banku piesaistīto noguldījumu apmērā, ieskaitot “ABLV Bank”, Latvijas fizisko un juridisko personu noguldījumi veido 71%, NVS valstu – 6%, pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu – 12%, bet pārējo valstu – 11%. Pēc FKTK vēstītā, ārvalstu noguldījumu īpatsvara mērķis Latvijā ir 15%. Jau tuvākajā laikā tiks sasniegts valdības vēlamais NVS valstu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās – 5%.
Pirmajās Dziesmu un deju svētku pasākumu dienās policisti nav saņēmuši izsaukumus par kādiem vērā ņemamiem starpgadījumiem. Likumsargi aicina svētku dalībniekus un kolektīvu vadītājus pirms pasākumiem vienoties par tikšanās vietām, apmainīties ar kontakttālruņiem, kā arī izrunāt rīcības plānu situācijās, ja gadās noklīst. Tāpat policisti aicina dalībniekus sargāt savas mantas un neatstāt tās bez uzraudzības, bet iedzīvotājus – rēķināties ar satiksmes ierobežojumiem.
Ukraiņu režisors Oļehs Sencovs, kurš Krievijā izcieš 20 gadu cietumsodu, jau 50 dienas ievēro badastreiku, vakar paziņoja viņa advokāts, informējot, ka Sencova stāvoklis ir “ļoti nopietns”. Sencovs atsakās no ēdiena kopš 14.maija, pieprasot, lai Krievija atbrīvo visus politieslodzītos. Tiesa atzina, ka Sencovs esot vainīgs mēģinājumos sarīkot teroraktus Krievijas okupētajā Krimas pussalā. Pats Sencovs jebkādu savu vainu noliedzis.
Vācijas kanclere Angela Merkele krīzes sarunās vakar vakarā panākusi vienošanos imigrācijas jautājumos ar iekšlietu ministru Horstu Zēhoferu, atrisinot nesaskaņas, kas apdraudēja valdības pastāvēšanu. Vienošanās paredz, ka Vācijas teritorijā pie Austrijas robežas tiks izveidoti tranzīta centri, kas dos iespēju nosūtīt atpakaļ tos patvēruma meklētājus, kuri patvēruma pieprasījumu jau ir iesnieguši citā Eiropas Savienības valstī.
Āfrikas līderi izveidojuši organizāciju, kas palīdzēs valstīm koordinēt politiku migrācijas jautājumos, vakar Āfrikas Savienības samitā paziņoja Maroka. Āfrikas migrācijas un attīstības novērošanas centrs atradīsies Marokas galvaspilsētā Rabātā. Vienlaikus Marokas ārlietu ministrs noraidīja Eiropas Savienības ideju par “izkāpšanas platformu” izveidošanu Ziemeļāfrikas valstīs, kurās izskatīt migrantu patvēruma pieprasījumus.
Vācijas finanšu ministra Olafa Šolca sagatavotais aizsardzības budžeta projekts nākamajam gadam paredz ievērojamu bruņoto spēku finansējuma palielināšanu. Paredzēts, ka Bundesvēra budžets salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugs par četriem miljardiem eiro, sasniedzot 42,9 miljardus. NATO sabiedrotie, īpaši ASV, izdara uz Vāciju arvien lielāku spiedienu, cenšoties panākt tās aizsardzības izdevumu palielināšanu, lai līdz 2024.gadam tie sasniegtu divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Bundesvērs pēdējo gadu laikā arvien biežāk tiek kritizēts par nepietiekamu un novecojušu apbruņojumu un apgādi.
Vašingtona neatzīst Krimas aneksiju un ASV noteiktās sankcijas Krievijai paliks spēkā, kamēr pussala netiks atdota Ukrainai, vakar paziņoja Baltais nams.Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps piektdien atteicās izslēgt Krimas okupācijas akceptēšanu, 16.jūlijā Helsinkos tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Lielbritānijas policija par Krievijas bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu aizdomās tur divus vīriešus, kas Apvienoto Karalisti pametuši nākamajā dienā pēc nozieguma. Izmeklētāji uzskata, ka aizdomās turamie, kuru vārdi nav minēti, šobrīd atrodas Krievijā.
Itālijas kasāciju tiesa vakar noilguma dēļ izbeidza pret bijušo premjerministru 81 gadu veco Silvio Berluskoni ierosināto politiskās korupcijas lietu. 2015.gadā pirmās instances tiesa piesprieda Berluskoni šajā lietā trīs gadu cietumsodu, taču Itālijā spriedums nestājas spēkā, kamēr nav izsmeltas visas pārsūdzēšanas iespējas. Berluskoni bijis iesaistīts vairākās korupcijas lietās, taču, izmantojot normas par noilgumu un amnestijas, viņam izdevās ilgu laiku izvairīties no soda. Galu galā viņš tomēr tika notiesāts par izvairīšanos no nodokļiem. Neskatoties uz biežajiem skandāliem, Berluskoni joprojām vada paša dibināto centriski labējo partiju (“Uz priekšu, Itālija!”).
Aizvadīto dienu brāzmainā ziemeļvēja ietemē Vidzemes piekrastē, šorīt ūdens temperatūra noslīdējusi līdz +6,8 grādiem Zvejniekciemā un +7,7 Salacgrīvā. Savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē – Kolkā, Rojā un Mērsragā – ūdens temperatūra svārstās ap +14,+15 grādiem. Jūlijam neraksturīgā drēgnā laika ietekmē ūdens kļuvis vēsāks arī upēs un ezeros – vairumā ūdenstilpju ūdens temperatūra pazeminājusies līdz +14..+18 grādiem.
Avots:LETA