Partijas “KPV LV” Saeimas frakcija šodien spriedīs par turpmāko deputātu sadarbības formātu, ņemot vērā, ka frakcijā strādā gan valdības apstiprināšanu atbalstījušie parlamentārieši, gan tie, kas balsoja pret.
Deputātiem bija iespēja iesūtīt savu redzējumu par tālāko darbību.
Nav zināms, vai “KPV LV” šodien pieņems lēmumu par tālāko sadarbības formātu, taču šī izšķiršanās var ietekmēt partijas nostāju par deputātes Lindas Liepiņas turpmāku atrašanos Pieprasījumu komisijas vadītājas amatā.
Kā ziņots, par valdības apstiprināšanu balsoja 11 “KPV LV” deputāti, savukārt pieci balsoja “pret”, tajā skaitā Liepiņa.
Saeimas komisija šodien otrajā lasījumā skatīs likumprojektu, lai no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes būtu obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.
Savukārt pase turpmāk būs izvēles dokuments un to varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu uz valstīm, kurās elektroniskā ID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.
Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam izsniedzis pielaidi valsts noslēpumam, savukārt sešu ministru atbilstība pielaides saņemšanai vēl tiek vērtēta un lēmums tiks pieņemts maksimāli ātrā laikā, norādīja birojā.
Kopumā par septiņiem ministriem jau ir pieņemts lēmums izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai notiek atļaujas pārformēšanas process.
Tiesa šodien paziņos savu lēmumu par tiesai pieteiktajiem lūgumiem, kas saistīti ar drošības līdzekļu maiņu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam krimināllietā, kurā viņš un vēl desmit personas apsūdzētas izspiešanā, pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un citos noziegumos.
Vakar notikušajā tiesas sēdē Sprūda aizstāvis tiesai lūdza samazināt savam klientam piemēroto drošības naudu no 500 000 eiro līdz 200 000 eiro, savukārt lietas prokurors lūdza nomainīt drošības līdzekli pret apcietinājumu.
Reģionālo attīstības centru apvienība ir gatava sadarboties teritoriālās reformas īstenošanas procesā, jo vairums apvienības mēru uzskata, ka pārmaiņas Latvijas pašvaldībās ir nepieciešamas, sacījis apvienības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Viņaprāt, galvenās lietas, kas būtu jāņem vērā reformas izstrādē, esot autoceļu tīkls, sabiedriskais transports, veselības aprūpe un tūrisms.
Šodien Saeimas Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisiju spriedīs par nākotnes perspektīvām saistībā ar “Brexit”.
Sanāksmes laikā paredzēta tikšanās ar Lielbritānijas vēstnieku Latvijā Kītu Šenonu par aktualitātēm, sadarbības iespējām un nākotnes perspektīvām Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības kontekstā.
Šodien tiešraidē “Facebook” norisināsies sociālā kustība “Latvija strādā”, 12 dažādiem darba devējiem stāstot par sevi un aktuālajām darba iespējām Latvijā.
Tiešraides formāts izvēlēts, lai piesaistītu interesentus, kas šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Dažu minūšu laikā skatītājiem būs iespēja vairāk uzzināt par konkrēto darba devēju, prasībām darbiniekiem, darbā pieņemšanas procesu un atalgojumu. Darba devēju prezentācijas varēs vērot kustības “Latvija strādā” sociālās vietnes “Facebook” lapā.
Lielbritānijas likumdevēji vakar atbalstījuši ierosinājumu nepieļaut Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības bez izstāšanās līguma.
Šis ierosinājums, kas gan nav saistošs premjerministrei Terēzai Mejai, tika pieņemts, deputātiem noraidot valdības argumentu, ka Lielbritānija būtu gatava izstāties no ES bez vienošanās.
Vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības “nav atvērta jaunai apspriešanai”, vakar brīdināja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska preses sekretārs pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments atbalstīja šīs vienošanās mainīšanu.
Viņš arī sacīja, ka Lielbritānija ir izteikusi “saprātīgu pieprasījumu” pagarināt “Breksita” termiņu pēc 29.marta un ka to var nokārtot, ja dalībvalstis vienbalsīgi piekristu.
Neskatoties uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa administrācijas cerībām, ir “mazticami”, ka Ziemeļkoreja pilnībā atteiksies no kodolieročiem, atzinuši ASV izlūkdienesti.
Ikgadējā Pasaules draudu izvērtējumā arī atzīts, ka Irāna nenodarbojas ar kodolieroču izstrādi, taču pieaugošu satraukumu izsauc Krievijas un Ķīnas radītie kiberdraudi.
Avots:LETA