No šodienas līdz piektdienai 58 vēlēšanu iecirkņos Latvijā dažas stundas dienā būs iespēja nodot balsi glabāšanā. Iespēju aicināti izmantot vēlētāji, kuri izceļo uz ārvalstīm īsi pirms vēlēšanām, vai kuriem darba dēļ nebūs iespēju nobalsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā. Šodien nodot balsi glabāšanā varēs no pulksten 17 līdz 20, ceturtdien no plkst.9 līdz 12, bet piektdien no 10 līdz 16. Vēlēšanu iecirkņi, kuros var nodot balsi glabāšanā, izveidoti pašvaldībās, kurās ir vismaz 7500 balsstiesīgo. Iecirkņu sarakstu var atrast CVK interneta mājaslapā.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vērtēs Zaļo un zemnieku savienības rosinātos grozījumus Satversmē par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Saeimā pašlaik izskatīšanā ir vēl citi grozījumi Satversmē, kas paredz atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā. Pašlaik prezidenta vēlēšanas parlamentā ir aizklātas. Iepriekš izskanējis, ka grozījumi par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām varētu tikt pieņemti līdz 13.Saeimas vēlēšanām.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrajā lasījumā skatīs dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu, kas nosaka kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Latvijā piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, ko veido 111 ooo dzīvokļi.
Zemkopības ministrijā notiks diskusija par samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa likmes svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ieviešanas rezultātiem. Samazināto likme piemērota uz laiku no šā gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.
Sociālo un darba lietu komisija otrajā lasījumā vērtēs grozījumus Darba likumā, kas liegtu darba devējiem pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Pirmajā lasījumā komisija likumprojektu noraidīja, tomēr Saeimas vairākums atbalstīja. Latvijas Darba devēju konfederācijā norāda, ka jautājums par aizliegumu atgriežas dienaskārtībā ik reizi, tuvojoties vēlēšanām.
Latvijas un Krievijas attiecības ir nemainīga sasaluma līmenī, bet sadarbības līmenis ir diezgan pragmatisks, šorīt LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, norādot, ka nedomā, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies, jo redzams, ka no Krievijas puses netiek sniegts prasītais progress Ukrainas jautājumā, līdz ar to ārpolitikas jautājumos kopumā retorika nemainās. Latvijai ar Krieviju aizvien ir ļoti principiālas domstarpības par visu, kas notiek Ukrainā. No otras puses – abas valstis ir kaimiņos un visi jautājumi, kas jārisina ikdienā, tiek risināti, tā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Lietuvas prāmis, kurš pēc sadūmojuma mašīntelpā vairākas stundas vakar dreifēja Baltijas jūrā, ir ieradies Klaipēdas ostā, turpinot ceļu ar saviem dzinējiem, neskatoties uz spēcīgo vēju un viļņiem. Prāmis, kura pieraksta osta ir Klaipēda un tam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu. Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts, tomēr kuģniecības pārstāvji noliedza, ka būtu noticis ugunsgrēks.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ir pieņēmis iekšlietu ministra Žerāra Kolona atlūgumu, kuru pirmdien bija noraidījis, paziņojusi Elizejas pils administrācija. Makrona uzticamā sabiedrotā Kolona demisija ir jauns trieciens prezidentam, kura popularitāte pēdējā laikā ir kritusies. Pirms dažām nedēļām atkāpās Makrona valdības populārais vides ministrs, kuram sekoja sporta ministre. 71 gadu vecais Kolons, kurš ticis uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem Makrona aizstāvjiem, pirms divām nedēļām paziņoja par savu nodomu nākamgad atstāt ministra amatu, lai 2020.gadā kandidētu Lionas mēra vēlēšanās. Pēc šī paziņojuma izskanēja aicinājumi Kolonam nekavējoties atkāpties no ministra amata.
Eiropas Parlamenta deputāti Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā ar Eiropas Centrālo banku debatēs par naudas atmazgāšanas risku Eiropas bankās. Tāpat eiroparlamentārieši, klātesot Rumānijas premjerministrei Viorikai Denčilai, diskutēs par tiesu sistēmas reformām šajā valstī un to ietekmi uz varas dalīšanas principu.
Pēc “Brexit” samazināsies mazkvalificētā darbaspēka imigrācija Lielbritānijā, bet strādāt gribētājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm vairs nebūs priviliģētas pieejas Apvienotās Karalistes darba tirgum, paziņojusi britu premjere Terēza Meja, uzsverot, ka pēc izstāšanās no Eiropas Savienības Londona „izbeigs brīvo pārvietošanos”. Britu premjeres birojs arī norāda, ka jaunie noteikumi iezīmēs pēdējās „desmitgadēs lielākās pārmaiņas” Lielbritānijas imigrācijas sistēmā. Jāatgādina, ka tieši imigrācija bija viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem pirms diviem gadiem notikušajā “Brexit” referendumā.
No šodienas līdz 28.oktobrim Vatikānā notiks Bīskapu sinodes kārtējā ģenerālā asambleja, kuras tēma šoreiz būs “Jaunieši, ticība un aicinājuma izzināšana”. Uz sinodi dosies arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Bīskapu sinode ir institūcija, kuru izveidoja pāvests Pavils VI 1965.gada 15.septembrī. Sinode ir bīskapu un pāvesta tikšanās, vieta, kurā apmainīties ar pieredzi un informāciju, lai kopā rastu universālus pastorālus risinājumus.
Šodien paziņos Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” nominētās filmas, arī balvas starptautiskās žūrijas sastāvs, galvenie “Lielā Kristapa” notikumi un – nosauks balvas par mūža ieguldījumu filmu mākslā saņēmēju. “Lielā Kristapa” balva norisināsies no 7. līdz 13.novembrim.
Valsts asinsdonoru centram steidzami nepieciešamas vairāku grupu asinis, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” šorīt sacīja centra direktore Egita Pole, norādot, ka tās ir 0 rēzus negatīvās un pozitīvās grupas asinis, A rēzus negatīvās un AB rēzus negatīvās grupas asinis. Pole aicina donorus būt aktīviem un palīdzēt, ja veselība patlaban to ļauj.
Šodien vēlā vakarā Rīgā strauji pieņemsies spēkā ziemeļrietumu vējš, brāzmās pārsniedzot 20 metru sekundē, bet pilsētas ziemeļos un Jūrmalā līdz 28 metriem sekundē. Vēja vidējais ātrums Rīgas jūras līča dienvidos var sasniegt 21 metru sekundē, kas atbilstoši Boforta skalai ir vētra. Ja prognozes piepildīsies, galvaspilsētā lūzīs daudzi koki un paaugstināsies ūdens līmenis. Valsts lielākajā daļā vēja ātrums brāzmās nepārsniegs 15-20 metru sekundē.
Avots: LETA