Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Demogrāfijas lietu padomē šodien turpināsies diskusijas par ģimenes valsts pabalstu palielināšanu, par ko nedēļas sākumā vēl netika rasts kopsaucējs.

 

Labklājības ministrs Jānis Reirs vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Tieša runa” norādīja, ka Latvijā ir daudz institūciju, kas cenšas risināt demogrāfijas jautājumus, bet patlaban ir rasts risinājums, kas atņems vai samazinās pabalstus 70 000 bērnu. Saskaņā ar pašreizējo kārtību pabalsta apmēru nosaka bērna kārtas skaitlis atbilstoši dzimšanai, bet Demogrāfijas lietu centrs piedāvā jaunu kārtību, kas līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā paredzētu, ka pabalsta apmēru nosaka reālais aprūpējamo bērnu skaits ģimenē.

 

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija lems par streika turpmāko norisi, streika procesā iegūtajām atziņām un līdz šim sasniegto, lai novērstu krīzi ģimenes ārstu darbā un nodrošinātu ģimenes medicīnas attīstības iespējas.

 

Bijusī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Sarmīte Villere norāda, ka veselības aprūpes sistēmā nepieciešams izveidot posmu starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un slimnīcām, vienlaikus noraidot pārmetumus, ka uz slimnīcām tiek vests pārāk daudz pacientu, jo tā esot vien puse no pacientiem, pie kuriem mediķi aizbrauc.

 

Ādažos aptuveni 800 karavīru no Latvijas, ASV spēkiem Eiropā un Kanādas vadītās kaujas grupas Latvijā vienosies kopīgā skrējienā, lai paaugstinātu fiziskās sagatavotības līmeni un veicinātu saliedētību. Bruņotie spēki atvainojas par sagādātajām neērtībām un lūdz ar izpratni izturēties pret iespējamajiem satiksmes kustības īslaicīgiem apgrūtinājumiem.

 

Spānijas Katalonijas reģions neatkarību varētu pasludināt pirmdien, kad reģiona līderi  sasaukuši parlamenta sēdi, lai analizētu neatkarības referenduma rezultātus, un “atkarībā no sēdes gaitas var tikt pasludināta neatkarība”. Kā nosaka likums, uz kura pamata tika sarīkots referendums, neatkarība ir jāpasludina 48 stundu laikā pēc referenduma oficiālo rezultātu izziņošanas.

 

Francijā jau gandrīz divus gadus spēkā ir ārkārtas stāvoklis, kuru ieviesa pēc 2015. gada 13. novembra terora aktiem Parīzē, kuros nogalināja 130 cilvēku. Vairākkārt pagarinātais ārkārtas stāvoklis, kas drošības iestādēm piešķīra plašas pilnvaras, noslēgsies oktobra beigās. Tikmēr Francijas parlamenta apakšpalāta šonedēļ apstiprināja pretterorisma likumprojektu, kas būtībā aizstās ārkārtas stāvokli. Cilvēktiesību aizstāvji ceļ trauksmi, ka jaunais likums ierobežos Francijas iedzīvotāju pilsonisko brīvību. Savukārt paši franči, kuri gadsimtiem bijuši slaveni ar savu nelokāmo atbalstu cilvēktiesībām, pēc pēdējos gados notikušajiem džihādistu uzbrukumiem ir gatavi ziedot daļu savas brīvības sabiedrības drošības vārdā.

 

Avots:    LETA